Starptautiskie noteikumi sadursmju novēršanai jūrā B DAĻA

Starptautiskie noteikumi sadursmju novēršanai jūrā B DAĻA

Daļa B

Peldēšanas un manevrēšanas noteikumi

1. IEDAĻA. Kuģu kuģošana jebkuros redzamības apstākļos

4. Noteikums. PIETEIKUMS

Šīs iedaļas noteikumus piemēro visos redzamības apstākļos.

5. Noteikums. SKATĪŠANA

Katrs kuģis pastāvīgi veic atbilstošu vizuālo un akustisko uzraudzību, kā arī uzraudzību ar visiem pieejamajiem līdzekļiem, ņemot vērā pastāvošos apstākļus un nosacījumus, lai pilnībā novērtētu situāciju un sadursmes risku.

6. Noteikums. DROŠĪGA ĀTRUMA NODROŠINĀJUMS

Katram kuģim vienmēr jāpārvietojas ar drošu ātrumu, lai tas varētu veikt atbilstošus un efektīvus pasākumus, lai izvairītos no sadursmes un tiktu apturēts distancē, kas nepieciešams saskaņā ar esošajiem pienākumiem un nosacījumiem.
Izvēloties drošu ātrumu, jāņem vērā šādi faktori:

  1. Visiem kuģiem:
    • redzamības stāvoklis;
    • satiksmes blīvums, tostarp zvejas vai citu kuģu sastrēgumi;
    • kuģa manevrētspēja un jo īpaši attālums, kas nepieciešams, lai kuģis pilnībā apstātos, un kuģa veiklība esošajos apstākļos;
    • naktī — apgaismojuma fona klātbūtne gan no piekrastes gaismām, gan no pašu apgaismojuma gaismas izkliedes;
    • vējš, jūra un pašreizējie apstākļi un navigācijas apdraudējumu tuvums;
    • Saistība starp nokrišņiem un pieejamo dziļumu.
  2. Papildus kuģiem, kas izmanto radaru:
    • radara iekārtu raksturlielumi, veiktspēja un ierobežojumi;
    • jebkuri ierobežojumi, ko nosaka izmantotā radara diapazona skala;
    • ietekme uz jūras apstākļu un meteoroloģisko faktoru, kā arī citu traucējumu avotu radaru noteikšanu;
    • iespēja, ka radars var neuztvert mazos kuģus, ledu un citus peldošus objektus pietiekamā attālumā;
    • radara konstatēto kuģu skaits, atrašanās vieta un kustība;
    • precīzāki redzamības aprēķini, ko var iegūt no radara attāluma mērījumiem līdz kuģiem vai citiem
      tuvumā esošie objekti.

7. Noteikums. SADURSMES BRIESMAS

  • Katrs kuģis izmanto visus pieejamos līdzekļus saskaņā ar dominējošajiem apstākļiem un nosacījumiem, lai noteiktu, vai pastāv sadursmes risks. Ja rodas šaubas par to, vai pastāv sadursmes risks, uzskata, ka tas pastāv.
  • Uz kuģa uzstādītās izmantojamās radara iekārtas izmanto pareizi, tostarp novērošanu lielā attālumā, lai iepriekš brīdinātu par sadursmes briesmām, un atklātu objektu novērošanu ar radaru vai līdzvērtīgu sistemātisku novērošanu.
  • Nedrīkst izdarīt pieņēmumus, pamatojoties uz nepilnīgu informāciju un jo īpaši uz radara informāciju.
  • Nosakot, vai pastāv sadursmes briesmas, vispirms jāņem vērā šādi aspekti:
    1. Sadursmes briesmas jāuzskata par pastāvošām, ja tuvojošos kuģu virziens ievērojami nemainās;
    2. Sadursmes briesmas dažkārt var pastāvēt pat tad, ja virziens ievērojami mainās, jo īpaši, ja tuvojas ļoti liels kuģis vai velkonis vai ja kuģi tuvojas nelielā attālumā.

    .

8. Noteikums. DARBĪBAS SADURSMES NOVĒRŠANAI

  • Jebkurai rīcībai, ko veic, lai novērstu sadursmi, ja apstākļi to atļauj, jābūt pārliecinošai, savlaicīgai un atbilstošai labai jūrniecības praksei.
  • Jebkurai kursa un/vai ātruma maiņai, kas veikta, lai izvairītos no sadursmes, ja apstākļi to atļauj, jābūt pietiekami lielai, lai cits kuģis, kas to novēro vizuāli vai ar radara palīdzību, to varētu viegli pamanīt; jāizvairās no vairākām secīgām nelielām kursa un/vai ātruma maiņām.
  • Ja ir pietiekami daudz ūdens telpas, tikai kursa maiņa var būt visefektīvākā rīcība, lai novērstu pārmērīgu tuvošanos, ar nosacījumu, ka šī maiņa ir veikta iepriekš, ir būtiska un nerada pārmērīgu tuvināšanos citiem kuģiem.
  • Lai izvairītos no sadursmes ar citu kuģi, ir jārīkojas tā, lai kuģis novirzītos drošā attālumā. Šīs darbības efektivitāti rūpīgi uzrauga, līdz otrs kuģis tiek apbraukts un atstāts aiz muguras.
  • Ja ir nepieciešams novērst sadursmi vai iegūt vairāk laika situācijas novērtēšanai, kuģis samazina kursu vai apstājas, apturot dzinēju vai apgriežot atpakaļgaitu.
    • Kuģim, kuram saskaņā ar jebkuru no šiem noteikumiem ir pienākums netraucēt cita kuģa kustību vai drošu braukšanu,
      ja apstākļi to prasa, ir savlaicīgi jārīkojas, lai atstātu pietiekamu ūdens telpu drošai otra kuģa braukšanai;
    • Kuģis, kuram ir pienākums netraucēt cita kuģa kustību vai drošu ceļu, nav atbrīvots no šī pienākuma, ja tuvojas citam kuģim tā, ka pastāv sadursmes draudi, un, veicot savu rīcību, pilnībā ņem vērā darbības, kas var būt nepieciešamas saskaņā ar šīs daļas noteikumiem;
    • Ja divi kuģi tuvojas viens otram tā, ka pastāv sadursmes briesmas, kuģim, kura kustība netiek traucēta, ir pienākums pilnībā ievērot šīs daļas noteikumus.

9. Noteikums. ŠAURAS BURĀŠANA

  • Kuģim, kas brauc pa šauru eju vai kuģu ceļu, jāturas pie ejas vai kuģu ceļa ārējās robežas, kas ir tik tuvu kuģa labajam bortam, cik vien tas ir droši un praktiski iespējams.
  • Kuģis, kura garums ir mazāks par 20 metriem, vai buru kuģis nedrīkst traucēt tāda kuģa kustību, kurš var droši pārvietoties tikai šaurā ejā vai kuģu ceļā.
  • Kuģis, kas nodarbojas ar zveju, nedrīkst traucēt neviena cita kuģa kustību šaurā ejā vai kuģu ceļā.
  • Kuģis nedrīkst šķērsot šauru eju vai kuģu ceļu, ja šāda šķērsošana traucētu tāda kuģa kustību, kurš var droši turpināt ceļu tikai šādā ejā vai kuģu ceļā; šis pēdējais minētais kuģis var izmantot 34. noteikuma d) apakšpunktā paredzēto skaņas signālu, ja tam ir šaubas par to, vai eju vai kuģu ceļu šķērsojošais kuģis vēlas šķērsot.
    • Ja šaurā ejā vai kuģu ceļā apdzīšana var notikt tikai tad, ja apdzenamais kuģis veic pasākumus, lai nodrošinātu drošu braukšanu, kuģim, kas gatavojas apdzīt, jāpaziņo par savu nodomu, dodot attiecīgu 34. noteikuma c) punkta i) apakšpunktā paredzēto skaņas signālu. Ja apdzenamais kuģis piekrīt apdzīt, tam jādod attiecīgs 34. noteikuma c) punkta ii) apakšpunktā paredzētais signāls un jārīkojas, lai ļautu apdzenamajam kuģim droši braukt. Ja apdzenamajam kuģim ir šaubas par apdzīšanas drošību, tas var raidīt 34. noteikuma d) apakšpunktā paredzētos skaņas signālus;
    • Šis noteikums neatbrīvo apdzenošo kuģi no 13. noteikuma prasību ievērošanas.
  • Kuģim, kas tuvojas līkumam vai šauras ejas vai kuģu ceļa daļai, kur citi kuģi var nebūt redzami šķēršļu dēļ, jāturpina kuģot īpaši uzmanīgi un piesardzīgi un jādod attiecīgs 34. noteikuma e) apakšpunktā paredzētais skaņas signāls.
  • Ja apstākļi to atļauj, jebkuram kuģim jāizvairās noenkuroties šaurā ejā.

10. Noteikums. PELDĒŠANA SATIKSMES ATDALĪŠANAS SISTĒMĀS

  • Šo noteikumu piemēro, kuģojot ar Organizācijas pieņemtajām satiksmes nodalīšanas sistēmām, un tas neatbrīvo nevienu kuģi no saistībām, kas noteiktas jebkurā citā noteikumā.
  • Kuģim, kas izmanto satiksmes nodalīšanas sistēmu:
    • jāturpina braukt attiecīgajā joslā tajā pieņemtajā vispārējā satiksmes plūsmas virzienā;
    • jāturas pēc iespējas tālāk no satiksmes nodalīšanas līnijas vai satiksmes nodalīšanas zonas;
    • parasti iebrauc joslā vai izbrauc no tās joslas galā, bet, ja kuģis izbrauc no joslas vai iebrauc tajā no jebkuras puses, tam tas jādara pēc iespējas mazākā leņķī pret vispārējo satiksmes plūsmas virzienu.
  • Kuģim pēc iespējas jāizvairās šķērsot satiksmes joslas, bet, ja kuģis ir spiests šķērsot satiksmes joslu, tam tas jādara pēc iespējas taisnā leņķī pret satiksmes plūsmas vispārējo virzienu.
    • Kuģis nedrīkst izmantot piekrastes kuģošanas zonu, ja tas var droši izmantot attiecīgo joslu blakus esošajā satiksmes nodalīšanas sistēmā. Tomēr piekrastes kuģošanas zonu drīkst izmantot kuģi, kuru garums ir mazāks par 20 metriem, buru kuģi un zvejas kuģi.
    • Neatkarīgi no šā apakšpunkta noteikumiem kuģis var izmantot piekrastes kuģošanas zonu, kad tas dodas uz ostu vai no tās, kad tas dodas uz ostu vai no tās, kad tas dodas uz krasta iekārtu, loču staciju vai jebkuru citu vietu, kas atrodas piekrastes kuģošanas zonā, vai kad tas dodas, lai izvairītos no tūlītējām briesmām.
  • Kuģis, izņemot gadījumus, kad tas šķērso satiksmes nodalīšanas sistēmu vai iebrauc satiksmes joslā vai izbrauc no tās, parasti nedrīkst iebraukt satiksmes nodalīšanas zonā vai šķērsot satiksmes nodalīšanas līniju, izņemot:
    • nepieciešamības gadījumā, lai izvairītos no draudošām briesmām;
    • ja satiksmes nodalīšanas zonā ir vārds “zivs”.
  • Kuģim, kas kuģo tuvu satiksmes nodalīšanas sistēmu galējām sekcijām, jābūt īpaši piesardzīgam.
  • Kuģis, ciktāl tas ir praktiski iespējams, izvairās no noenkuroties satiksmes nodalīšanas sistēmas beigās vai tās tuvumā.
  • Kuģim, kas neizmanto satiksmes nodalīšanas sistēmu, jāievēro pietiekams attālums no tās.
  • Kuģis, kas nodarbojas ar zveju, nedrīkst traucēt neviena cita kuģa kustību, kas brauc pa joslu.
  • Kuģis, kura garums ir mazāks par 20 metriem, vai buru kuģis nedrīkst traucēt mehāniskās piedziņas kuģa drošu kustību, kas brauc pa joslu.
  • Kuģis, kuram ir liegts veikt manevrus, kamēr tas ir iesaistīts kuģošanas drošības uzturēšanas darbībās, ir atbrīvots no šīs regulas prasībām tādā mērā, cik tas ir nepieciešams šo darbību veikšanai.
  • Kuģis, kuram ir liegts manevrēt, kamēr tas veic zemūdens kabeļa ierīkošanas, uzturēšanas vai pacelšanas darbus satiksmes nodalīšanas sistēmā, ir atbrīvots no šo noteikumu prasībām tiktāl, ciktāl tas nepieciešams šo darbu veikšanai.

2. IEDAĻA. Kuģu navigācija viens otra redzeslokā

11. Noteikums. PIETEIKUMS

Šīs iedaļas noteikumi attiecas uz kuģiem, kas atrodas viens pret otru.

12. Noteikums. BURU KUĢI

  • Kad divi buru kuģi pietuvojas tik tuvu, ka pastāv briesmas
    sadursmes gadījumā vienam no viņiem nākamajam jādod ceļš otram
    veids:

    • kad kuģi kuģo uz dažādiem ceļiem, kuģis, kas kuģo uz ostas kabīnes
      jādod ceļš citam kuģim;
    • kad abi kuģi atrodas uz viena svira, pa vēja kuģim ir jādod ceļš pa vēja kuģim;
    • ja kuģis, kas atrodas ostas takā, redz citu kuģi pret vēju
      sānos un nevar precīzi noteikt, vai šis otrs kuģis atrodas kreisā vai labā borta spārnā, tad tam ir jādod ceļš.
  • Saskaņā ar šo noteikumu par pretvēju tiek uzskatīta tā puse, kas ir pretēja tai, uz kuras atrodas galvenā bura, un tiešas takelāžas gadījumā tā puse, kas ir pretēja tai pusei, uz kuras atrodas lielākā slīpā bura.

13. Noteikums. Apdzīšana

  • Neatkarīgi no B daļas 1. un 2. iedaļā ietvertajiem priekšrakstiem, katram kuģim, kas apdzen citu kuģi, jānovirzās no apdzenamā kuģa ceļa.
  • Uzskata, ka kuģis apdzen citu kuģi, ja tas tuvojas tam no virziena, kas ir vairāk nekā 22,5 grādus aiz pēdējā minētā kuģa traversa, t. i., ja apdzen kuģis ir tādā stāvoklī attiecībā pret apdzenamo kuģi, ka naktī apdzenamais kuģis var redzēt tikai apdzenamā kuģa pakaļgala gaismu un nevar redzēt nevienu no sānu gaismām.
  • Ja rodas šaubas par to, vai kuģis apdzen, ir jāpieņem, ka tas tā ir, un attiecīgi jārīkojas.
  • Nekādas turpmākas izmaiņas abu kuģu savstarpējā stāvoklī nevar būt par iemeslu tam, lai apdzenošo kuģi šo noteikumu nozīmē uzskatītu par kuģi, kas veic krustošanas kursu, vai atbrīvot apdzenošo kuģi no pienākuma turēties tālāk no apdzenamā kuģa, līdz tas ir apsteigts un atstāts aiz tā.

14. Noteikums. SITUĀCIJA, KAD KUĢI TUVOJAS VIENS OTRAM TIEŠI PRETĪ

  • Ja divi kuģi ar mehāniskiem dzinējiem tuvojas pretējos vai gandrīz pretējos kursos, radot sadursmes briesmas, katram kuģim jāmaina kurss pa labi tā, lai katrs kuģis apbrauktu otru pa kreiso bortu.
  • Uzskata, ka šāda situācija pastāv, ja kuģis redz otru kuģi tieši vai gandrīz tieši priekšā un naktī var redzēt otra kuģa augšējos un/vai abus sānu lukturus, kas ir trimā vai gandrīz trimā, un dienas laikā var novērot atbilstošo leņķi.
  • Ja ir šaubas par to, vai šāda situācija pastāv, ir jāpieņem, ka tā pastāv, un attiecīgi jārīkojas.

15. Noteikums. ŠĶĒRSOŠANAS SITUĀCIJA

Ja divi mehāniskās piedziņas kuģi atrodas krustojošos kursos un pastāv sadursmes briesmas, kuģim, kuram otrs kuģis ir labajā borta pusē, jādod ceļš otram kuģim, un, ja apstākļi to atļauj, tam jāizvairās šķērsot otra kuģa kursu priekšgalā.

16. Noteikums. KUĢA, KAS DOD CEĻU, DARBĪBAS

Katram kuģim, kuram ir jādod ceļš citam kuģim, iespēju robežās ir savlaicīgi un izlēmīgi jārīkojas, lai “tīri” atdalītos no otra kuģa.

17. Noteikums. LAIVES, KAS NOSĀKŠANĀS NO CEĻAS, DARBĪBAS

    • Ja vienam no diviem kuģiem ir jādod ceļš otram,
      tā otram kuģim ir jāsaglabā kurss un ātrums.
    • Tomēr, ja otram kuģim kļūst skaidrs, ka kuģis, kuram jādod ceļš, neveic attiecīgus šajos noteikumos paredzētos manevrus, tas var rīkoties, lai izvairītos no sadursmes, veicot tikai savu manevru.
  • Ja kāda iemesla dēļ kuģis, kuram ir pienākums ievērot kursu un ātrumu, konstatē, ka tas atrodas tik tuvu citam kuģim, ka sadursmi nevar novērst, tikai dodot ceļu, kuģis veic tādus pasākumus, kas vislabāk novērstu sadursmi.
  • Kuģis ar dzenskrūves dzinēju, kas krustošanās situācijā veic darbības saskaņā ar šo noteikumu a) apakšpunkta ii) daļu, lai izvairītos no sadursmes ar citu kuģi ar dzenskrūves dzinēju, ja apstākļi to atļauj, nemaina kursu pa kreisi, ja otrs kuģis atrodas pa kreisi.
  • Šis noteikums neatbrīvo kuģi, kuram jādod ceļš, no šī pienākuma.

18. Noteikums. TIESU SAVSTARPĒJIE PIENĀKUMI

Izņemot gadījumus, kad 9., 10. un 13. noteikumos ir noteikts citādi:

  • Mehāniski darbināmam kuģim ir jāatrodas ceļā:
    • kuģis, kas nav pakļauts komandai;
    • kuģa manevrēšanas spējas ir ierobežotas;
    • zvejas kuģis;
    • buru kuģis.
  • Burukuģim, kas atrodas ceļā, ir jāatrodas ceļā:
    • kuģis, kas nav pakļauts komandai;
    • kuģa manevrēšanas spējas ir ierobežotas;
    • kuģis, kas nodarbojas ar zveju.
  • Kuģim, kas nodarbojas ar zveju, pēc iespējas jāatrodas ceļā, atrodoties ceļā:
    • kuģis, kas nav pakļauts komandai;
    • kuģa manevrēšanas spējas ir ierobežotas.
    • Jebkuram kuģim, kas nav kuģis, kas nav pakļauts komandai, vai kuģi, kam ir ierobežotas manevrēšanas spējas, ja apstākļi to atļauj, ir jātraucē droša kuģa caurbraukšana, kuru ierobežo tā iegrime un kas rāda 28. noteikumā paredzētos signālus.</li >
    • Kuģim, kuru ierobežo iegrime, jārīkojas ļoti piesardzīgi, rūpīgi ņemot vērā tā stāvokļa īpatnības.
  • Hidroplānam, kas atrodas uz ūdens, parasti jāatrodas brīvā vietā no visiem kuģiem un tas nedrīkst traucēt to kustībai. Tomēr, ja pastāv sadursmes risks, viņam jāievēro šīs daļas noteikumi.

3. IEDAĻA. Kuģu navigācija ierobežotas redzamības apstākļos.

19. Noteikums. Kuģu kuģošana ierobežotas redzamības apstākļos

  • Šis noteikums attiecas uz kuģiem, kas nav redzami viens otram, kuģojot ierobežotas redzamības zonās vai to tuvumā.
  • Katram kuģim jābrauc ar drošu ātrumu, ko noteicis
    attiecas uz dominējošiem apstākļiem un ierobežotas redzamības apstākļiem. Mehāniskajam kuģim jātur dzinēji gatavi tūlītējai manevra veikšanai.
  • Ievērojot šīs daļas 1. sadaļas noteikumus, katrs kuģis rūpīgi pielāgo savas darbības esošajiem apstākļiem un ierobežotas redzamības apstākļiem.
  • Asinsvads, kas ir konstatējis cita asinsvada klātbūtni tikai ar
    radaram, būtu jānosaka, vai veidojas pārsnieguma situācija.
    pieeja un/vai vai pastāv sadursmes risks. Ja tā, tai savlaicīgi jārīkojas, lai novirzītos, un, ja šī darbība mainīs kursu, pēc iespējas jāizvairās no tālāk minētā:

    • mainot kursu uz ostu, ja kāds cits kuģis ir priekšā staram
      un netiek apdzīts;
    • mainot kursu uz kuģa staru vai
      aiz stara.
  • Izņemot gadījumus, kad ir konstatēts, ka sadursmes briesmas nepastāv, katrs kuģis, kas acīmredzami pirms sava stara dzird cita kuģa miglas signālu vai nevar novērst tuvumu ar citu kuģi, kas atrodas priekšā tā staram, samazina gājienu. līdz minimumam, kas ir pietiekams, lai kuģis uzturētu kursu. Ja nepieciešams, tai ir jāpārtrauc kustība un jebkurā gadījumā jārīkojas ļoti piesardzīgi, līdz sadursmes briesmas ir pārgājušas.

Dalīties ar šo ziņu