Baktēriju preparātu, ko izmanto naftas piesārņojuma apkarošanai ūdenstilpēs, medicīniskie aspekti un higiēniskais novērtējums
Solovjevs V.I.
Puškina V. A.
Kozhanova G.A., Gudzenko T.V.
Naftas biodestruktoru masveida izmantošana ūdenstilpēs bez skaidriem higiēnas noteikumiem rada slēptu epidemioloģisko apdraudējumu: lielākā daļa izmantoto celmu ir nosacīti patogēni mikroorganismi, kas spēj izraisīt smagas nosokomiālās un somatiskās slimības cilvēkiem.
1. Naftas piesārņojuma problēma un tradicionālo metožu ierobežojumi
Nafta un naftas produkti ir visizplatītākais un bīstamākais ūdens vides piesārņojums. Ukrainā cauruļvadu nolietojuma un nelikumīgu pieslēgumu dēļ piesārņojums skar ne tikai ostu akvatorijas, bet arī simtiem mazu upju un iekšzemes ūdenstilpju.
Mehāniskā savākšana
Instrumenti: naftas atkritumu savācēji, skimmeri, vakuuma iekārtas.
Ierobežojumi: Efektīvi ostās, bet bezspēcīgi pret atlikušajām plēvēm, palienēs, purvos un pie piestātnēm.
Sorbcijas metodes
Instrumenti: organiskie, minerālie un polimēru sorbenti.
Ierobežojumi: Sadragā plēvi un absorbē naftu, taču prasa sarežģītu savākšanu un utilizāciju, kas praksē bieži vien nav realizējama.
2. Biopreparātu mikrobioloģiskā sastāva analīze
Par visekoloģiskāko attīrīšanas veidu tiek uzskatīta naftu oksidējošu mikroorganismu ieviešana. Tomēr Ukrainā nav vienota sanitāri higiēniskā reglamenta bioloģisko destruktoru novērtēšanai, un lielākā daļa preparātu (izņemot „Destroil”) tiek lietoti bez ierobežojumiem attiecībā uz ūdens izmantošanas kategorijām.
| Preparāts | Aktīvā mikroflora | Statuss / Reglamentācija | Riska līmenis |
|---|---|---|---|
| Putidoil | Pseudomonas putida | Lietots Krievijā un Ukrainā | Nosacīti patogēns |
| Destroy | Acinetobacter sp. | Ierobežots atkarībā no ūdenstilpju kategorijām | Nosacīti patogēns |
| Devoroyl | Rhodococcus (2 sugas), Pseudomonas aeruginosa, Candida spp. | Rūpnieciskā izmantošana | Augsts risks |
| Ekonadīn | Pseudomonas fluorescens | Ražošana Ukrainā | Nosacīti patogēns |
| Desna | Bacillus megaterium | Rūpnieciskā izmantošana | Nosacīti patogēns |
| Simbinal | Plašs konsorcijs: Aeromonas, Arthrobacter, Bacillus, Citrobacter, Flavobacterium, Nocardia, P. aeruginosa, P. fluorescens, P. putida, P. stutzeri, Aspergillus, Penicillium | Ieteikts Ukrainas Vides ministrijā (2001. gads) | Augsts risks |
Kritiska sastāva nepilnība
Biopreparātos nav pieļaujams iekļaut mikroorganismus, kuru suga nav identificēta (piemēram, Bacillus sp. preparātā „Simbinal”) ir nepieļaujama, jo šis ģints aptver plašu baktēriju spektru — sākot no patogēnās B. anthracis (sibīrijas mēra izraisītāja) līdz saprofītiskajai B. macerans.
3. Bioloģisko destruktoru medicīniskā un epidemioloģiskā bīstamība
Ievadot biopreparātus, mikroorganismu sākotnējā koncentrācija darba šķīdumos sasniedz 10⁵ – 10⁷ šūnu/ml. Salīdzinājumam — etioloģiski nozīmīgs nosacīti patogēno baktēriju daudzums ūdenī ir 10⁵ – 10⁶ šūnu/l (1000 reizes lielāka atšķirība). Turpmāka ūdens sistēmu mikrobioloģiskā kontrole netiek veikta.
Galveno kultūru klīniskie riski:
- Pseudomonas aeruginosa: Ir multirezistenta pret antibiotikām un dezinfekcijas līdzekļiem (ieskaitot hloru). Izraisa ausu iekaisumus, sinusa iekaisumus, sepsi, folikulītu. Ir atbildīga par 14,5–75,2 % slimnīcu infekciju. Bīstama peldētājiem un bērniem pat hlorētos baseinos.
- Acinetobacter sp.: Izraisa deguna un rīkles, ādas, plaušu, uroģenitālā trakta infekcijas, kā arī sepsi. Pieaug daudzrezistentu celmu īpatsvars.
- Candida spp.: Sēnīšu infekcijas (kandidozes), kas apgrūtina bakteriālo un vīrusu infekciju norisi.
- Aspergillus spp.: Izraisa pelējuma mikozes, ādas, dzirdes kanāla un gļotādu bojājumus.
- Nocardia sp. & Citrobacter sp.: Izraisa gnozus procesus, smadzeņu abscesus, hroniskus mīksto audu bojājumus un urīnceļu infekcijas.
Nepieciešamie regulatīvie pasākumi
- Lietošanas ierobežojumi: Aizliegt preparātu ar nosacīti patogēnu mikrofloru lietošanu I un II kategorijas ūdenstilpēs.
- Stingra selekcija: Jauni biopreparāti jāveido tikai no nepatogēniem celmiem.
- Kompleksa toksikoloģiskā novērtēšana: Ieviest obligātu celmu un to konsorciju pārbaudi, lai pārliecinātos par to, ka tiem nav toksicitātes, patogenitātes (virulences, toksigēnijas), fitopatogenitātes un genotoksicitātes.
- Standartizācija: Izstrādāt un apstiprināt vienotus valsts sanitāri-higiēniskos noteikumus mikroorganismu-biodestruktoru novērtēšanai.
Atsauces saraksts
- Виноградова Л.А. Индикация биоценоза потенциально патогенных, индикаторных и патогенных бактерий в водных объектах окружающей среды / Методы индикации биоценоза патогенных и потенциально патогенных микроорганизмов в объектах окружающей среды М.: МНИИГ, 1985.- С. 42-53.
2.Санитарные правила и нормы охраны поверхностных вод от загрязнения /СанПиН 4630-88. 1.01.89 г.- 264 с. - Державні санітарні правила і норми «Вода питна. Гігієнічні вимоги до якості води централізованого господарсько-питного водопостачання» / ДержСанПіН 136/1940. 15.04.97 г.- 14 с.
- Основные методы лабораторных исследований в клинической бак-териологии.-Женева: ВОЗ, 1994.-133 с.
- Славчо Нейчев Клиническая микробиология.- София: Медицина и физкультура, 1977.- 317 с.
- Реброва Р.Н. Грибы рода Candida при заболеваниях негрибковой этиологии.- М.: Медицина, 1989.- 125 с.
- Яфаев Р.Х., Зуева Л.П. Эпидемиология внутрибольничной инфекции.- Л.: Медицина, 1989.-166 с.
- Коронелли Т.В. Микробиологическая деградация углеводородов и ее экологические последствия // Биол. науки. – 1982. — №3. — С. 5-13.
- Израэль Ю.А., Цыбань А.В. Антропогенная экология океана.- Л.: Гидрометеоиздат, 1989.- 257 с.
- Bert F, Maubec E, Bruneau B. et al. Multiresistant Pseudomonas aeruginosa outbreak associated with contaminated tap water in a neurosurgery intensive care unit // J Hosp Infect. –1998.- № 39 (1).- P. 53-62.
- Смирнов В.В., Киприанова Е.А. Бактерии рода Pseudomonas. – Киев, Наукова думка, 1990.- 262 с.
- Медицинская микробиология / Под ред. В.И. Покровского.- М.: ГЭО ТАР Медицина, 1999.- 1200 с.
- Ильюхин В.В. Псевдомонадные инфекции в патологии человека // Журн. микробиол., эпидемиол. и иммунол. – 1985. — № 2. – С.110-112.
- Унифицированные санитарно-микробиологические методы иссле-дования воды в странах СЭВ.- М., 1988.- 238 с.
- McDonald LC, Walker M, Carson L et al. Outbreak of Acinetobacter sp. Bloodstream infections in a nursery associated with contaminated aerosols and air conditioners // Pediatr Infect Dis.- 1998.- № 17(8).- P. 716-22.
- Кашкин П.Н. Медицинская микология.- Л.: Медгиз, 1962.- 344 с.
