Baktēriju preparātu, ko izmanto naftas piesārņojuma apkarošanai ūdenstilpēs, medicīniskie aspekti un higiēniskais novērtējums

Visizplatītākais un bīstamākais ūdens vides piesārņojums ir nafta un naftas produkti to īpašību un izmantošanas mēroga dēļ. Pēdējos gados Ukrainā arvien biežāk notiek nejaušas naftas noplūdes, kas saistītas ar cauruļvadu nolietošanos, kā arī neatļautiem savienojumiem tajos ar mērķi nozagt naftu un naftas produktus. Šajā sakarā ir paplašinājusies ar naftu piesārņoto rezervuāru ģeogrāfija: papildus ostu akvatorijām, ar naftu un naftas produktiem tradicionāli piesārņotiem lielajiem rūpniecības centriem piegulošās ūdenstilpes, simtiem mazu ūdenskrātuvju, mazo upju, kurās ieplūst nafta un naftas produkti. naftas produkti nokrīt naftas avāriju rezultātā, ir pievienoti – un produktu cauruļvadi.
Naftas un naftas produktu mehāniskai noņemšanai no ūdens virsmas lielajās ostās izmanto naftas un atkritumu savācējus, bet mazos rezervuāros izmanto skimmerus jeb vakuuma transportlīdzekļus. Šie mehānismi nodrošina augstu eļļas atgūšanas veiktspēju, taču nenoņem atlikušās plēves un ir bezspēcīgi eļļas savākšanā pietauvošanās zonās, palienēs un purvainās vietās.
Naftas plēvju un naftas noplūdes apkarošanai mehānismiem grūti sasniedzamās vietās tiek izmantoti dažādi organiskas, minerālas izcelsmes vai uz polimēru bāzes sorbenti. Neskatoties uz primārā vides efekta iegūšanu: nepārtraukta plēves piesārņojuma pārraušana, izšķīdušo un emulģēto eļļu sorbcija, tām ir arī būtisks trūkums – tām nepieciešama savākšana un iznīcināšana, kas praksē ne vienmēr ir iespējams.
Videi draudzīgākais veids, kā cīnīties ar ūdens vides piesārņojumu ar naftas produktiem, ir dabisko pašattīrīšanās procesu stimulēšana ūdenstilpēs un eļļu oksidējošu mikroorganismu ievadīšana tajās. Tomēr ūdenstilpju dabisko pašattīrīšanās procesu stimulēšanas metodes nav izkļuvušas ārpus zinātnisko pētījumu un eksperimentālo pētījumu robežām.
Tajā pašā laikā pēdējo desmitgažu laikā ir ierosināti vairāki desmiti preparātu naftas oksidējošās mikrofloras ievadīšanai ūdenstilpēs. Slavenākās zāles Krievijā ir Putidoil, Oleovorin, Naftoks, Uni-rem, Roder, Centrin, Pseudomin, Destroyl, Mikromycet, Leader, Valentis, “Devoroil”, Baltkrievijā – “Rodobel”, “Rodobel-T”, Ukrainā. – “Econadin”, “Desna”, “Mikroorganismu konsorcijs” un “Simbinal”. Šo preparātu sastāvā ietilpst vairāk nekā 20 veidu dažādu eļļu oksidējošu mikroorganismu monokultūras vai asociācijas: baktērijas, sēnītes, raugs.
Neskatoties uz to, ka Ukrainā lietotajām zālēm ir dažāda veida Ukrainas un Krievijas Veselības ministrijas institūciju atļaujas, dažas no tām ir ieteikusi Ukrainas Ekoloģijas un dabas resursu ministrija, nav vienotu sanitāro un higiēnas kritēriju izvērtēšanai. šīs zāles un to regulējums Ukrainā. Jāpiebilst arī, ka visām Ukrainā lietotajām zālēm, izņemot “Destroyl”, nav lietošanas ierobežojumu atkarībā no dažādu ūdenstilpņu ūdens izmantošanas kategorijām.
L. A. Vinogradova (1) atzīmē, ka antropogēno slodzi uz ūdenstilpēm ekoloģiskās mikrosistēmas pārkāpuma dēļ var pavadīt intensīva patogēno un potenciāli patogēno mikroorganismu attīstība. Ir zināma ūdens kā pārnešanas faktora loma dažādu slimību sporādisku gadījumu un epidēmisku uzliesmojumu rašanās gadījumā, kas arī nosaka sanitārās un mikrobioloģiskās kontroles nepieciešamību (2, 3). Šajā sakarā no medicīniskā un vides viedokļa ir jāapsver ievērojama dažādu mikroorganismu biomasas daudzuma izmantošana ūdenstilpēs vides nolūkos.
Ukrainā rūpnieciskos apjomos pašlaik izmanto “Putidoil” – uz Pseudomonas putida bāzes, “Destroyle” – uz Acinetobacter sp. bāzes, “Devoroil” – pamatojoties uz divu veidu Rhodococcus ģints baktērijām, P. aeruginosa un rauga sēnēm. Candida ģints, “Oleovorin” (sastāvs mums nav zināms), “Econadin” uz P. fluorescens bāzes un “Desna” uz Bacillus megaterium bāzes. 2001. gadā Ukrainas Ekoloģijas un dabas resursu ministrija šiem nolūkiem ieteica preparātu “Simbinal”, kas ietver mikroorganismus: Aeromonas sp., Arthrobacter globiformis, Bacillus sp., B. subtilis, Citrobacter sp., Flavobacterium tirrenicum, Nocardia sp. ., Pseudomonas aeruginosa, P. fluorescens, P. putida, P. stutzeri, Aspergillus candidus, A. glaucus, A. terreus, Penicilium Fresentans.
Lielākā daļa uzskaitīto mikroorganismu veidu pieder pie dažādu prioritātes līmeņu patogēniem (4) un tos var klasificēt kā oportūnistiskus patogēnus (5, 6, 7).
Jāpiebilst, ka mūsdienu apstākļos attīstītajās valstīs samazinās tipisko infekcijas slimību skaits, līdz ar to pieaug oportūnistisko mikroorganismu loma cilvēka patoloģijā. Slimības process ir atkarīgs no trīs faktoru mijiedarbības: mikroorganismu patogēnajām īpašībām, to skaita un cilvēka aizsardzības mehānismiem (5). Šajā sakarā organisma imūndeficīta stāvokļu pieaugums, no vienas puses, un iespēja palielināt noteiktu veidu mikroorganismu koncentrāciju (ārējās vides antropogēnas transformācijas dēļ), no otras puses, noteikti rada draudus attīstās slimības. Etioloģiski nozīmīga nosacīti patogēno mikroorganismu daudzuma rādītāji dabisko un mākslīgo ekosistēmu ūdenī ir robežās no 105 līdz 106 šūnām/l.
Lietojot biodestruktorus, sākotnējā mikroorganismu koncentrācija darba šķīdumos sasniedz 105-107 šūnas/ml. Turpmāka ūdens sistēmu mikrobioloģiskā kontrole pēc biodestruktoru izmantošanas netiek veikta. Vienlaikus virkne autoru sniedz datus par atsevišķu mikroorganismu grupu intensīvu attīstību: mikobaktērijas, korinebaktērijas, pseidomonādes, Candida ģints raugam līdzīgās sēnes, kad ūdens biocenozes ir piesārņotas ar naftas ogļūdeņražiem (8, 9).
Ievērojams skaits darbu veltīts mikroorganismu medicīniskajai nozīmei, kurus pēdējos gados sāk izmantot kā biodestruktorus. Selektīvā informācija par dažiem no tiem, protams, interesē mediķus un ekologus.

1. P. aeruginosa baktērijas (iekļautas Devoroil un Simbinal bioloģiskajos produktos) klīniskajā materiālā tiek uzskatītas par vidējas prioritātes patogēniem. Šīs baktērijas kopā ar citiem mikroorganismiem ir etioloģisks faktors sinusīta, vidusauss iekaisuma, ādas slimību (tostarp ekzēmas) un uroinfekciju attīstībā. Turklāt tie var izraisīt smagus septiskus procesus, folikulītu, endokardītu utt. Ir aprakstīta P. aeruginosa nazofaringeāla pārnēsāšanas iespēja. Šie mikroorganismi ir vienā no pirmajām vietām starp nozokomiālo infekciju izraisītājiem. Tādējādi P. aeruginosa izraisīto slimnīcu infekciju īpatsvars bijušās PSRS teritorijā svārstās no 14,5 līdz 75,2% (7). Tiek aprakstīts pseidomonozes infekcijas uzliesmojums Francijas slimnīcas neiroķirurģijas nodaļā, kurā saslima 36 cilvēki. Multirezistentais P. aeruginosa 011 celms tika izolēts no pacientiem un no klīnikas krāna ūdens (10).
   Jāņem vērā arī tas, ka P. aeruginosa baktērijām ir raksturīga augsta rezistence pret antibiotikām, kā arī izturība pret dezinfekcijas līdzekļiem, tostarp hloru (10, 11, 12).
2. P. aeruginosa ir ekoloģiski cieši saistīta ar cilvēku dzīvotnēm. To iekļūšana ūdenī un augsnē ir saistīta ar piesārņojumu ar cilvēku atkritumiem (11). Pastāvīgs cilvēka kontakts ar augsni un ūdeni, kurā atrodas P. aeruginosa, norāda V.I. Iļjuhins (13) neaprobežojas tikai ar mehānisko pārvadāšanu. CMEA Pastāvīgā komisija sadarbībai vides aizsardzības jomā (14) uzskata, ka P. aeruginosa noteikšana ūdenī (pat hlorētā) peldbaseinos un citās ūdenstilpēs var izraisīt zarnu infekcijas maziem bērniem un izraisīt ārējās un vidusauss slimības. , sinusīts pirtniekiem , tai skaitā personām ar normālu imunitāti (sportisti – peldētāji) (12). Ir pierādīta Pseudomonas aeruginosa patogenitāte zivīm un dažādiem zīdītājiem (12).
3. P.putida baktērijas (iekļautas bioloģiskajos preparātos “Putidoil” un “Simbinal”) izraisa iekaisuma procesus dzemdniecībā un ginekoloģijā. Aprakstīti sporādiski citu orgānu iekaisuma procesu gadījumi, atsevišķas nozokomiālas (nozokomiālas) infekcijas (4, 5).
4. Bacillus subtilis (iekļauts bioloģiskajā produktā “Simbinal”) – vēl nesen tika uzskatīts par patogēniem mikroorganismiem. Tagad ir pierādīts, ka, nonākot sterilos dobumos un cerebrospinālajā šķidrumā, tie var izraisīt arī slimības (5).
   No mūsu viedokļa ir absolūti nepieņemami, ka preparātu sastāvā tiek iekļauti sugai neidentificēti mikroorganismi, piemēram, Bacillus sp., kas var nozīmēt no B. anthracis līdz B. macerans.
5. Candida ģints raugam līdzīgās sēnes (iekļautas bioloģiskajā produktā Devoroil) pieder oportūnistisko patogēnu grupai, kuras klīniskā nozīme ar katru gadu pieaug. Viņus var uzskatīt no divām pozīcijām – kā kandidozes izraisītājus un kā dalībniekus mikrobu asociācijās baktēriju un vīrusu infekcijās, kas saasina to gaitu (4, 5, 6).
6. Acinetobacter ģints baktērijas (iekļautas bioloģiskajā produktā Destroyle) ir oportūnistiski patogēni. Aprakstītas šo mikroorganismu izraisītas nazofarneksa, ādas, konjunktīvas, plaušu, uroģenitālā trakta infekcijas. Ir ziņojumi par atsevišķiem sepses un meningīta gadījumiem. Pēdējos gados ir palielinājies Acinetobacter īpatsvars nozokomiālo infekciju gadījumā kombinācijā ar P. aeruginosa. Ir izolēts ievērojams skaits pret multirezistentu Acinetobacter celmu (5, 15).
7. Citrobacter ģints baktērijas (iekļautas bioloģiskajā produktā “Simbinal”) – bieži izraisa urīnceļu infekcijas, bērniem kuņģa-zarnu trakta darbības traucējumus, retāk citas slimības (4, 5).
8. Nocardia ģints baktērijas (iekļautas bioloģiskajā preparātā “Simbinal”) ir oportūnistiski mikroorganismi, kas var izraisīt lokālus hroniskus procesus mīkstajos audos, īpaši apakšējās ekstremitātēs, strutojošus procesus, smadzeņu abscesus (4, 5).
9. Aspergillus ģints pelējuma sēnītes (iekļautas biopreparātā “Simbinal”) – izraisa pelējuma mikozes grupas slimības. Tās galvenokārt saistītas ar atsevišķām cilvēku, dzīvnieku un putnu slimībām. Atšķirt ādas un gļotādu aspergilozi. Ādas bojājumu attīstība veicina dažādus raga slāņa bojājumus, macerāciju, hroniskus ādas iekaisumus. Aprakstīti Aspergillus bojājumi uz sejas, kakla, rumpja ādas, mutes dobuma, maksts gļotādas bojājumi, dzirdes kanāla traucējumi un citas slimības (4, 5, 12, 15, 16).

Mēs esam dziļi pārliecināti, ka iepriekš minētie materiāli nosaka nepieciešamību izvirzīt un atrisināt šādus jautājumus:

• ierobežojumi attiecībā uz baktēriju preparātu izmantošanu ūdens attīrīšanai, kas ietver oportūnistiskus mikroorganismu tipus, pirmās un otrās ūdens izmantošanas kategorijas ūdenstilpēs;
• turpmāk, veidojot jaunas zāles, mikroorganismu selekcija jāveic, pamatojoties uz to, vai tiem nav patogenitātes;
• Prioritārajiem kritērijiem, novērtējot mikroorganismu celmus, kas paredzēti izmantošanai vidē, jābūt toksicitātes, patogenitātes (invazivitātes, virulences un toksicitātes), fitopatogenitātes, iespējamās genotoksicitātes pazīmju neesamībai. Lietojot vairākus mikroorganismus, šie rādītāji jānosaka ne tikai atsevišķiem celmiem, bet arī asociācijai kopumā.

Viss iepriekš minētais norāda uz nepieciešamību tuvākajā laikā izstrādāt regulējumu par bioloģisko preparātu sastāvā iekļauto degradējošo mikroorganismu sanitāro un higiēnisko novērtējumu naftas piesārņojuma apkarošanai.