Komentāri ir izslēgtiInteresantas lietas par naftu
Viena no agrīnajām teorijām par naftas izcelsmi liecināja, ka melnā viela nav nekas cits kā… vaļu urīns, kas nogulsnējies okeānu dibenā un pēc tam pa pazemes kanāliem nonācis Zemes dzīlēs.
Naftas izcelsmes pētniecībā ir arī citplanētiešu pēdas. Krievu zinātnieks V. D. Sokolovs 19. gadsimta beigās izteica pieņēmumu, ka ogļūdeņražu molekulas atrodas gāzu putekļu mākonī, no kura veidojās mūsu planēta.
Senākā eļļas ieguves metode bija tās vākšana no ūdenstilpju virsmas – to izmantoja Mīdijā, Babilonijā un Sīrijā jau pirms Kristus.
Dziļākais urbums sasniedza 12 262 metrus.
Blīvos kaļķakmens slāņos urbjmašīna stundā var iespiesties tikai 30 cm dziļumā, bet mīkstos nogulumos tā var iespiesties līdz pat 24 metriem.
Ja urbumi pārtrauktu ieguvi pēc tam, kad nafta būtu pārstājusi tecēt, vairāk nekā 80 % naftas paliktu zem zemes.
1865 gadā ASV pirmo reizi izmantoja sūkni naftas sūknēšanai. Vēlāk tika izstrādāta labāka metode naftas pacelšanai virspusē – kompresora metode. Izmantojot šo metodi, urbumā iesūknē saspiestu gāzi vai gaisu ar īpašu ierīci, ko sauc par gāzes pacēlāju.
Amerikāņi uzskata, ka 1896. gads ir naftas ieguves sākums atklātā jūrā un tās aizsācējs ir naftu ieguvušais Viljamss no Kalifornijas, kurš urbumus ierīkoja no uzbēruma, ko pats uzbūvēja.
