Starptautiskie noteikumi sadursmju novēršanai jūrā E DAĻA

Jebkurš kuģis (vai kuģa veids), kuram ir ielikts ķīlis vai kas atrodas atbilstošā būvniecības stadijā pirms šo noteikumu stāšanās spēkā, ja tas atbilst Starptautisko noteikumu prasībām par sadursmju novēršanu jūrā, 1960, var tikt atbrīvoti no šiem noteikumiem attiecībā uz:

• a. 22. noteikumā noteikto redzamības diapazonu apgaismojuma uzstādīšanu līdz četriem gadiem no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas;
• b. šo noteikumu I pielikuma 7. punktā noteikto krāsu raksturlielumu apgaismojuma uzstādīšanu uz laiku līdz četriem gadiem pēc šo noteikumu spēkā stāšanās dienas;
• c. gaismas permutācijas saistībā ar pāreju no standarta angļu mērvienību sistēmas uz metrisko un izmērīto vērtību noapaļošanu vienmēr;
• d.
  • i. masta uguņu novietošana uz kuģiem, kuru garums ir mazāks par 150 metriem, saskaņā ar šo noteikumu I pielikuma 3. punkta a) apakšpunkta noteikumiem, vienmēr;
  • ii. masta uguņu pārvietošana uz kuģiem, kuru garums ir 150 metri vai vairāk, saskaņā ar šo noteikumu I pielikuma 3. punkta a) apakšpunkta noteikumiem, līdz 9 gadiem pēc šo noteikumu spēkā stāšanās dienas
    stājas spēkā;
• e. masta lukturu pārkārtošana atbilstoši šo noteikumu I pielikuma 2. punkta b) apakšpunkta nosacījumiem – uz laiku līdz 9 gadiem pēc šo noteikumu spēkā stāšanās dienas;
• f. sānu lukturu pārkārtošana atbilstoši šo noteikumu I pielikuma 2. punkta g) apakšpunkta un 3. punkta b) apakšpunkta nosacījumiem – līdz 9 gadiem pēc šo noteikumu spēkā stāšanās dienas;
• g. šo noteikumu III pielikumā noteiktās prasības skaņas signālierīcēm – uz laiku līdz 9 gadiem pēc šo noteikumu spēkā stāšanās dienas;
• h. 9. punkta b) apakšpunktā paredzēto gabarītgaismu pārkārtošana

1. DEFINĪCIJA
Termins “augstums virs korpusa” nozīmē augstumu virs augstākā nepārtrauktā klāja.
Šis augstums jāmēra no punkta vertikālē zem gaismas uzstādīšanas vietas.

2. GAISMU VERTIKĀLAIS IZkārtojums UN ATtālumi starp tiem
a. Uz mehāniskā kuģa, kura garums ir 20 m vai vairāk, masta gaismas izvieto šādi:

• i. priekšējā masta gaisma vai ja ir tikai viena masta gaisma, tad šī gaisma nav zemāka par 6 m virs korpusa, un, ja kuģa stars pārsniedz 6 m, tad augstumā virs korpusa ne zemāk par šo staru , taču šai gaismai nav jāatrodas augstāk par 12 m virs korpusa;
• ii. ja kuģim ir divi masta lukturi, aizmugurējam ir jābūt vismaz 4,5 m augstākam vertikālajā līnijā nekā priekšējam.

b. Vertikālajam attālumam starp masta gaismām motorizētos kuģos ir jābūt tādam, lai visos normālos apdares apstākļos aizmugurējais lukturis būtu redzams virs priekšējā luktura un atdalīts no tā 1000 m attālumā no kāta, skatoties no jūras līmeņa.
c. Mehāniski darbināma kuģa, kura garums ir 12 m vai vairāk, bet mazāks par 20 m, masta gaismai jāatrodas vismaz 2,5 m augstumā virs šautenes.
d. Mehāniski darbināms kuģis, kura garums ir mazāks par 12 metriem, var nest augšējo gaismu ne zemāk kā 2,5 m virs šautenes. Tomēr, ja papildus sānu gaismām un pakaļgala gaismām tam ir masta gaisma vai arī 23. noteikuma c) apakšpunkta i) daļā paredzētais masta gaismeklis papildus sānu gaismām, šādai masta gaismai vai gaismai jābūt izvietotai vismaz 1 m virs sānu gaismām.
e. Vienai no divām vai trim masta masta gaismām, kas paredzētas mehāniskajam kuģim, kad tas velk vai stumj citu kuģi, atrodas tādā pašā pozīcijā kā priekšējais vai pakaļējais masta gaisma; ja tas ir uzstādīts uz pakaļgala masta, zemākajai no aizmugurējām masta galvām jābūt vismaz 4,5 m vertikāli augstāk par priekšējo masta galvu.
f.

• i. Masta gaismām vai gaismām, kas noteiktas 23. noteikuma a) apakšpunktā, jābūt novietotām tā, lai tās būtu skaidri redzamas virs visām pārējām gaismām un konstrukcijām, ja vien
  aprakstīts ii) apakšpunktā;
• ii. ja nav iespējams novietot 27.b noteikuma i) daļā vai 28. noteikumā paredzētās gabarītgaismas zem masta lukturiem, tos var novietot virs aizmugurējiem masta(-iem) vai augstumā starp priekšējiem lukturiem.
  augšējais(-ie) lukturis(-i) un aizmugurējais(-ie) augšējais(-ie) lukturis(-i); pēdējā gadījumā ir jāievēro šī pielikuma 3. punkta c) apakšpunkta prasības.

g. Mehāniski darbināma kuģa sānu ugunis izvieto augstumā virs korpusa ne vairāk kā trīs ceturtdaļas no priekšējā masta gaismas augstuma. Tie nedrīkst būt tik zemi, lai to redzamība traucētu
klāja gaismas.
h. Sānu gaismas, ja tās ir kombinētajā lukturī un tiek pārvadātas ar mehānisku kuģi, kura garums ir mazāks par 20 m, jāatrodas ne mazāk kā 1 m zem masta.
i. Ja Noteikumi nosaka, ka kuģim ir jābūt divām vai trim ugunīm vertikālā līnijā, attālumi starp ugunīm ir šādi:

• i. uz kuģa, kura garums ir 20 m vai vairāk, attālumam starp šādām ugunīm jābūt vismaz 2 m, un zemākajam no tiem jāatrodas vismaz 4 m augstumā virs korpusa; šī pēdējā prasība neattiecas uz pakaļgala ugunīm, ja kuģim vienlaikus ir gan pakaļgala, gan vilkšanas gaisma;
• ii. uz kuģa, kura garums ir mazāks par 20 m, attālumam starp šādām ugunīm jābūt vismaz 1 m, un zemākajam no tiem jābūt vismaz 2 m virs šautenes; šo pēdējo prasību nepiemēro, ja kuģim vienlaikus ir gan pakaļgala, gan vilkšanas gaismas;
• iii. ja kuģim ir trīs gaismas, tās jānovieto vienādā attālumā viena no otras.

j. Apakšējais no diviem gabarītgaismas ugunīm, kas paredzēts zvejā iesaistītam kuģim, atrodas virs sānu gaismām augstumā, kas nav mazāks par divkāršu vertikālo attālumu starp šīm gabarītlukturiem.
k. Ja kuģis izliek divas enkura ugunis, 30. noteikuma a) apakšpunkta i) daļā noteiktajai priekšgala enkura gaismai jāatrodas ne zemāk kā 4,5 m virs pakaļgala gaismas un 6 m virs korpusa.

3. GAISMU HORIZONTĀLAIS IZkārtojums UN ATtālumi starp tiem
a. Ja mehāniskajam kuģim ir paredzēti divi masta lukturi, horizontālais attālums starp tiem nedrīkst būt mazāks par pusi no kuģa garuma, bet nedrīkst pārsniegt 100 m. Priekšējais lukturis atrodas attālumā, kas nepārsniedz ceturtdaļu no kuģa garuma. kuģa garums no kāta.
b. Uz kuģa ar mehānisko piedziņu, kura garums ir 20 m vai vairāk, sānu gaismas nedrīkst novietot priekšējā masta luktura priekšā. Tiem jāatrodas kuģa sānos vai tuvu tiem.
c. Ja 27. noteikuma b) apakšpunkta i) daļā vai 28. noteikumā norādītie lukturi atrodas augstumā starp priekšējo(-iem) masta(-iem) un pakaļējo(-ajiem) masta(-iem), šīs apkārtējās gaismas ir projicētas vismaz 2 m attālumā no kuģa viduslīnija.

4. INFORMĀCIJAS LUKTURU UN ZĪMJU ATRAŠANĀS ATRAŠANĀS UZ ZVEJAS KUĢIEM UN KUĢIEM, KAS VEIKTI DARBOJAS BAKARI VAI ZEMŪDENS DARBOS
a. Gaisma, kas paredzēta 26. noteikuma c) apakšpunkta ii) daļā, lai norādītu slaucīšanas rīku virzienu no kuģa, kas veic zveju, ir novietots ne mazāk kā 2 m un ne vairāk kā 6 m attālumā horizontāli no diviem sarkanajiem un balts apļveida
26. noteikuma c) apakšpunkta i) daļā noteiktajām gaismām un ka minētajai gaismai jābūt novietotai ne augstāk par balto gaismu un ne zemāk par sānu gaismām.
b. Tāda kuģa gaismas un formas, kas iesaistītas bagarēšanas vai zemūdens darbos, kā noteikts 27. noteikuma d) apakšpunkta i) un ii) apakšpunktā, lai norādītu sānu, kurā ir šķērslis, un/vai malu, pa kuru cits kuģis var droši pabraukt, ir atrodas vislielākajā iespējamajā horizontālajā attālumā, bet nekādā gadījumā nedrīkst būt mazāks par 2 m no 27. noteikuma b) apakšpunkta i) un ii) daļā noteiktajām gaismām un formām. Šo lukturu vai figūru augšdaļa nekādā gadījumā nedrīkst būt augstāka par 27. noteikuma b) apakšpunkta i) un ii) daļā noteikto trīs lukturu vai formu apakšējo daļu.

5. SĀNU AIZSARDZĪBA
Sānu gaismas uz kuģiem, kuru garums ir 20 m vai vairāk, ir aprīkots ar paneļiem, kas krāsoti matēti melnā krāsā, un tiem jāatbilst šā pielikuma 9. punkta prasībām.
Uz kuģiem, kuru garums ir mazāks par 20 m, sānu gaismām jābūt aprīkotām uz sāniem, kas vērsti pret kuģa viduslīniju, ar paneļiem, kas krāsoti matēti melnā krāsā, ja nepieciešams, lai izpildītu šā pielikuma 9. punkta prasības.
Ja tiek izmantota kombinētā lampa ar vienu vertikālu kvēldiegu un ļoti
šaura starpsiena starp laternas zaļo un sarkano sekciju, ārējo vairogu uzstādīšana
nav nepieciešams.

6. ZĪMES
a. Zīmēm jābūt melnām un ar šādiem izmēriem:

• i. bumbiņas diametram jābūt vismaz 0,6 m;
• ii. konusa diametram jābūt vismaz 0,6 m, un tā augstumam ir jābūt divreiz lielākam par tā diametru;
• iii. cilindra diametram jābūt vismaz 0,6 m, un tā augstumam ir jābūt divreiz lielākam par tā diametru;
• iv. Rombam vajadzētu sastāvēt no diviem konusiem ar kopīgu pamatni. Konusa izmēriem jāatbilst (ii) apakšpunkta prasībām.

b. Vertikālajam attālumam starp zīmēm jābūt vismaz 1,5 m.
c. Uz kuģa, kura garums ir mazāks par 20 m, attiecībā pret kuģa izmēriem var izmantot mazākas atzīmes un attiecīgi samazināt attālumu starp atzīmēm.

7. LUKTURU KRĀSU RAKSTUROJUMS
Visu šajos noteikumos noteikto gaismu krāsu raksturlielumiem jāatbilst šādiem standartiem, kas ir Starptautiskās apgaismojuma komisijas (ICC) katrai krāsai noteiktajos diagrammu apgabalos. Katras krāsas apgabala robežas ir noteiktas ar šādām koordinātām:

• i. balts
  x 0,525 0,525 0,452 0,310 0,310 0,443 y 0,382 0,440 0,440 0,348 0,283 0,382
• ii. zaļš
  x 0,028 0,009 0,300 0,203 y 0,385 0,723 0,511 0,356
• iii. sarkans
  x 0,680 0,660 0,735 0,721 y 0,320 0,320 0,265 0,259
• iv. dzeltens
  x 0,612 0,618 0,575 0,575 y 0,382 0,382 0,425 0,406

8. GAISMU GAISMAS SPĒKS
a. Gaismas minimālo gaismas intensitāti aprēķina pēc formulas:
I=3,43*10^6*T*D^2*K^(-D)
kur I ir gaismas intensitāte darbības apstākļos kandelā;
T – gaismas slieksnis 2 * 10 ^ (-7) luksi;
D ir ugunsgrēka redzamības diapazons (apgaismojuma diapazons) jūras jūdzēs;
K ir atmosfēras caurlaidība.
K koeficienta vērtībai noteiktajām gaismām jābūt 0,8, kas atbilst meteoroloģiskajai redzamībai aptuveni 13 jūras jūdžu attālumā.
b. Dažas gaismas intensitātes vērtības, kas aprēķinātas, izmantojot šo formulu, ir parādītas nākamajā tabulā.
Gaismas redzamības diapazons (apgaismojuma diapazons) jūras jūdzēs
Uguns gaismas intensitāte kandelā pie K=0,8
1
2
3
4
5
6
0.9
4.3
12
27
52
94
Piezīme. Gaismas maksimālajai gaismas intensitātei jābūt ierobežotai, lai izvairītos no pārmērīga atspīduma. To nevajadzētu panākt, izmantojot aptumšošanas ierīces.

9. HORIZONTĀLIE NOZARES
a.

• i. Kuģa sānu gaismām jānodrošina minimālā nepieciešamā gaismas intensitāte priekšgala virzienā. Šim spēkam vajadzētu samazināties tā, lai 1–3 grādu robežās aiz noteikto sektoru robežām gaisma praktiski pazustu.
• ii. Minimālā vajadzīgā kuģa pakaļgala, masta un sānu lukturu gaismas intensitāte jānodrošina gar horizonta loku 21. sektora noteikumā noteiktajās robežās, 5 grādu attālumā no sektora robežas 22,5 grādi virzienā. Turklāt gaismas intensitāte var samazināties līdz 50% pie sektora robežas; tad tai pakāpeniski jāsamazinās, lai 5 grādu robežās aiz noteikto sektoru robežām gaisma praktiski pazustu.

b. Visurgaismas lukturiem jābūt izvietotiem tā, lai tos neaizsedz masti, augšējie masti vai konstrukcijas leņķiskos sektoros, kas pārsniedz 6 grādus. Šī prasība neattiecas uz 30. noteikumā noteiktajām enkuru gaismām, kurām nav jābūt izvietotām pārmērīgā augstumā virs korpusa.

10. VERTIKĀLIE SEKTORI
a. Uzstādītajām elektriskajām gaismām, izņemot apgaismojumu uz braucošajiem buru kuģiem, vertikālajos sektoros jānodrošina:

• i. vismaz vajadzīgā minimālā gaismas intensitāte no 5 grādiem virs un 5 grādiem zem horizontālās plaknes;
• ii. vismaz 60% no nepieciešamās minimālās gaismas intensitātes starp 7,5 grādiem virs un 7,5 grādiem zem horizontāles.

b. Elektriskajiem lukturiem, kas uzstādīti uz esošiem buru kuģiem, vertikālajos sektoros jānodrošina:
vismaz vajadzīgā minimālā gaismas intensitāte diapazonā no 5 grādiem virs un 5 grādiem zem horizontālās plaknes;
vismaz 50 % no nepieciešamās minimālās gaismas intensitātes starp 25 grādiem virs un 25 grādiem zem horizontālās plaknes.
Attiecībā uz gaismām, kas nav elektriskās, šīs prasības ir jāievēro, cik vien iespējams.

11. NEELEKTRISKO GAISMAS GAISMAS JAUDA
Neelektrisko lukturu minimālajai gaismas intensitātei pēc iespējas jāatbilst gaismas intensitātes vērtībām, kas norādītas šī pielikuma 8. tabulā.

12. UGUNSDROŠĪBAS MANEVERS
Neatkarīgi no šī pielikuma 2. punkta f) apakšpunkta noteikumiem manevrēšanas gaismeklim, kas paredzēts 34. noteikuma b) apakšpunktā, jāatrodas tajā pašā garenvirziena vertikālajā plaknē kā masts vai gaismas un, ciktāl tas praktiski iespējams, augstumā plkst. vismaz 2 m vertikāli virs priekšējā augšējā apgaismojuma. Šajā gadījumā manevrēšanas gaismai jāatrodas vertikāli vismaz 2 m virs vai zem aizmugurējā augšējā luktura. Uz kuģa, kuram ir tikai viena masta gaisma, manevrēšanas gaisma, ja tāda ir, jānovieto visredzamākajā vietā vismaz 2 m vertikālā attālumā no masta gaismas.

13. APSTIPRINĀŠANA
Gaismas un zīmju projektēšanai, kā arī gaismu uzstādīšanai uz kuģa jāatbilst tās valsts attiecīgās kompetentās institūcijas prasībām, ar kuras karogu kuģim ir tiesības kuģot.

1. VISPĀRĪGA INSTRUKCIJA
Šajā pielikumā minētajām gaismām, ja tās tiek izstādītas saskaņā ar 26. noteikuma d) apakšpunktu, ir jāatrodas visredzamākajā vietā vismaz 0,9 m attālumā no 26.b noteikuma i) un c) apakšpunkta i) daļā norādītajām gaismām. .) un zem šīm gaismām. Šīm gaismām jābūt visapkārt un redzamām attālumā, kas nav mazāks par 1 jūdzi, bet mazāks par gaismām, kas noteiktas šajos noteikumos zvejas kuģiem.

2. SIGNĀLI KUĢIEM, KAS VEIKTI VELK.
a. Uz kuģiem, kas nodarbojas ar trali, izmantojot grunts vai pelaģiskos zvejas rīkus, var būt:

• i. kad viņi slauka piederumus – balta uguns virs sarkana, sakārtota vertikālā līnijā;
• ii. kad viņi izvēlas savus piederumus — balta gaisma virs sarkana, sakārtota vertikālā līnijā;
• iii. kad tackle ir noķerta uz šķēršļa – divas sarkanas gaismas, kas atrodas gar vertikālu līniju.

b. Katrs kuģis, kas nodarbojas ar pāru trali, var attēlot:

• i. naktī – prožektora stars, kas vērsts uz priekšu un pret otru šī pāra kuģi;
• ii. kad kuģi slauc vai izvēlas zvejas rīkus vai kad to zvejas rīki ir nokļuvuši šķērslī, iedegas šā pielikuma 2. punkta a) apakšpunktā noteiktās gaismas.

3. SIGNĀLI KUĢIEM, KAS ZVEJO AR RINKVĒDU
Uz kuģiem, kas zvejo ar riņķvadiem, vertikālā līnijā var būt divas dzeltenas gaismas. Šīm gaismām vajadzētu pārmaiņus mirgot katru sekundi, gaismas un tumsas ilgumam jābūt vienādam. Šīs gaismas drīkst parādīt tikai tad, ja kuģa kustību traucē tā zvejas rīki.

1. SILPES
a. Signāla pamata frekvencei jābūt diapazonā no 70 līdz 700 Hz. Signāla dzirdamības diapazons ir jānosaka ar tādām frekvencēm, kas var ietvert pamata un (vai) vienu vai vairākas augstākas frekvences diapazonā no 180-700 Hz (+1%), nodrošinot punktā noteiktos skaņas spiediena līmeņus. šā pielikuma 1. punkta c) apakšpunkts.
b. Pamatfrekvences ierobežojumi. Lai nodrošinātu pietiekami plašu svilpes raksturlielumu klāstu, pamata frekvencei jābūt šādās robežās:

• i. 70–200 Hz kuģiem, kuru garums ir 200 m vai vairāk;
• ii. 130–350 Hz kuģiem, kuru garums ir 75 m vai vairāk, bet mazāks par 200 m;
• iii. 250–700 Hz kuģiem, kuru garums ir mazāks par 75 m

c. Skaņas stiprums un signāla dzirdamības diapazons. Uz kuģa uzstādītajai svilpei maksimālās skaņas intensitātes virzienā un 1 m attālumā no tās jānodrošina tāds skaņas spiediena līmenis, lai vismaz vienā 1/3 oktāvas joslā frekvenču diapazonā 180-700 Hz (+ 1%) nebūtu mazāka par atbilstošo vērtību, kas norādīta nākamajā tabulā.
Kuģa garums metros Līmenis pie 1 m 1/3 oktāvas joslā decibelos Skaņas diapazons jūras jūdzēs 200 vai vairāk
75 vai vairāk, bet mazāk par 200 20 vai vairāk, bet mazāk par 75

mazāk nekā 75
143
138
130
120
2
1.5
1
0.5
Tālāk tabulā norādītais dzirdes diapazons ir norādīts kā norāde, un tas ir aptuveni diapazons, kurā var sadzirdēt svilpi maksimālās skaņas intensitātes virzienā ar 90% varbūtību mierīgā atmosfērā uz kuģa ar vidējo trokšņa līmeni klausīšanās pozīcijas (pieņemot, ka vidējais trokšņu līmenis ir 68 dB oktāvas joslā, kuras centrs ir 250 Hz, un 63 dB oktāvas joslā, kuras centrs ir 500 Hz). Praksē diapazons, kurā var dzirdēt svilpi, ir ļoti mainīgs un vairāk atkarīgs no laika apstākļiem; Iepriekš minētās tabulas vērtības var uzskatīt par tipiskām, taču stipra vēja un augsta trokšņa līmeņa klātbūtnē klausīšanās zonās dzirdes diapazons var ievērojami samazināties.
d. Virziena skaņas signālierīces. Skaņas spiediena līmenis, ko rada virziena svilpe jebkurā virzienā horizontālā plaknē + 45 gr robežās. no maksimālās skaņas virziena nedrīkst būt mazāks par 4 dB zem noteiktā skaņas spiediena līmeņa galvenajā virzienā. Visos citos virzienos horizontālajā plaknē skaņas spiediena līmenis nedrīkst būt mazāks par 10 dB zem noteiktā skaņas spiediena līmeņa galvenajā virzienā, lai dzirdes diapazons jebkurā virzienā nebūtu mazāks par pusi no dzirdes diapazona galvenajā virzienā. virziens. Skaņas spiediena līmenis jāmēra tajā 1/3 oktāvas joslā, kas nosaka dzirdes diapazonu.
e. Svilpes atrašanās vieta. Ja virziena svilpe tiek izmantota kā vienīgā svilpe uz kuģa, tā jāiestata tā, lai maksimālā skaņa būtu vērsta tieši uz priekšu. Svilpe uz kuģa jānovieto pēc iespējas augstāk, lai samazinātu skaņas izplatīšanās traucējumus un līdz minimumam samazinātu apkalpes dzirdes bojājumu risku. Paša kuģa signāla skaņas spiediena līmenis skaņas signālu klausīšanās zonās nedrīkst pārsniegt 110 dB(A) un, cik vien iespējams, nepārsniedz 100 dB(A).
f. Vairāk nekā vienas svilpes iestatīšana. Ja svilpes ir uzstādītas uz kuģa vairāk nekā 100 m attālumā viena no otras, tad jāveic pasākumi, lai tie nedarbotos vienlaicīgi.
g. Kombinētās skaņas sistēmas. Ja paredzams, ka vienas svilpes skaņas laukā vai vienas no šī pielikuma 1. punkta f) apakšpunktā minētajām svilpēm būs zona ar ievērojamu signāla stipruma samazināšanos šķēršļu dēļ, ieteicams uzstādīt kombinētu sistēmu, lai novērstu. šo šķēršļu ietekmi. Šo noteikumu izpratnē apvienota skaņas sistēma ir uzskatāma par vienu svilpi. Kombinētās sistēmas svilpes jānovieto ne tālāk kā 100 m attālumā viena no otras un jāsakārto tā, lai tās varētu skanēt vienlaicīgi. Šo svilpienu frekvencēm vienai no otras jāatšķiras vismaz par 10 Hz.

2. ZVANS VAI GONGS
a. Signāla stiprums. Zvanam vai gongam, vai citai ierīcei ar līdzīgām skaņas īpašībām jānodrošina skaņas spiediena līmenis vismaz 110 dB 1 m attālumā no tiem.
b. Dizains. Zvanam un gongiem jābūt izgatavotiem no korozijizturīga materiāla un jārada tīra toņa skaņa. Zvana zvana diametram jābūt ne mazākam par 300 mm kuģiem, kuru garums ir 20 m vai vairāk, un ne mazākam par 200 mm kuģiem, kuru garums ir 12 m un vairāk, bet mazākam par 20 m, lai nodrošinātu nemainīgu skaņas intensitāti. , taču ir jāsaglabā iespēja zvanīt manuāli. “Mēles” masai jābūt vismaz 3% no zvana masas.

3. APSTIPRINĀŠANA
Skaņas signālierīču konstrukcijai, to raksturlielumiem un uzstādīšanai uz kuģa jāatbilst tās valsts attiecīgās kompetentās iestādes prasībām, kuras karoga kuģim ir tiesības kuģot.

1. Šādi signāli, kas tiek izmantoti vai parādīti kopā vai atsevišķi, norāda, ka kuģis ir nonācis briesmās un tam nepieciešama palīdzība:

• a. šāvieni vai citi sprādzienbīstami signāli ik pēc 1 minūtes;
• b. nepārtraukta skaņa ar jebkuru aparātu, kas paredzēts miglas signālu došanai;
• c. raķetes vai granātas, kas izšauj sarkanas zvaigznes, pa vienai šaujot īsos intervālos;
• d. signāls, ko pārraida pa radiotelefonu vai jebkuru citu signalizācijas sistēmu, kas sastāv no skaņu kombinācijas …- – – … (SOS) Morzes kodā;
• e. pa radiotelefonu pārraidīts signāls, kas sastāv no skaļi izrunāta vārda “MADAY”;
• f. briesmu signāls saskaņā ar Starptautisko signālu kodeksu — NC;
• g. signāls, kas sastāv no kvadrātveida karoga ar bumbiņu vai jebko, kas līdzīgs bumbiņai virs vai zem tā;
• h. liesmas uz kuģa (piemēram, no degošas darvas vai eļļas mucas utt.);
• i. raķetes sarkanā gaisma ar izpletni vai sarkanu uzliesmojumu;
• j. dūmu signāls – oranžu dvesmu izdalīšana;
• k. lēna un atkārtota uz sāniem izstiepto roku pacelšana un nolaišana;
• l. radiotelegrāfa trauksme;
• m. radiotelefona signalizācija;
• n. signāli, ko pārraida avārijas pozīcijas indikācijas bākas;
• o. apstiprināti signāli, ko pārraida radiosakaru sistēmas.

2. Aizliegts izmantot vai demonstrēt kādu no iepriekš minētajiem signāliem citiem mērķiem, nevis lai norādītu uz briesmām un palīdzības nepieciešamību; arī nav atļauts izmantot signālus, kurus var sajaukt ar kādu no iepriekš minētajiem signāliem.
3. Jāpievērš uzmanība arī attiecīgajām Starptautiskā signālu kodeksa sadaļām, Tirdzniecības kuģu meklēšanas un glābšanas vadlīnijām un iespējai izmantot šādus signālus:

• a. oranžs audums ar melnu kvadrātu vai apli vai citu atbilstošu simbolu (identifikācijai no gaisa);
• b. krāsains plankums uz ūdens.

NORĀDĪJUMI DAŽU COLREG 72 NOTEIKUMU VIENOTAI PIEMĒROŠANAI
Šīs vadlīnijas ir paredzētas, lai palīdzētu jūrniekiem un visiem pārējiem iesaistītajiem piemērot dažus COLREG 72.
1. Paskaidrojums terminam “Kuģis ierobežots ar savu projektu”, 3. noteikuma h)
Ne tikai dziļums, bet arī pieejamais kuģojamo ūdeņu platums ir jāizmanto kā faktors, lai noteiktu, vai kuģi var uzskatīt par iegrimi ierobežotu. Pienācīgi jāņem vērā arī sekla zemķīļa dziļuma ietekme uz kuģa manevrēšanas spēju un tādējādi uz tā spēju novirzīties no kursa, ko tas seko.
Kuģi, kas kuģo apgabalā, kurā tam ir mazs dziļums zem ķīļa, bet pietiekami daudz vietas, lai veiktu darbības, lai izvairītos no sadursmes, nevar uzskatīt par kuģi, kuru ierobežo iegrime.
2. Termina “kustībā” lietojuma precizējums, 3. noteikuma i) punkts.
Lietojot terminu “braucot”, jūrniekiem jāpatur prātā arī 35. noteikuma b) apakšpunkts, kas nosaka, ka kuģis, atrodoties ceļā, var
apstāties un nekustēties uz ūdens.
3. 9. noteikuma b), d), 10. panta i) un j) apakšpunktā un 18. panta d) apakšpunktā lietotās frāzes “netraucēt” nozīmes precizējums.
Ja kuģim ir dots rīkojums netraucēt cita kuģa kustību, tam, ciktāl tas praktiski iespējams, jārīkojas tā, lai neradītu sadursmes risku. Taču, ja situācija ir tāda, ka pastāv sadursmes risks, ir jāievēro attiecīgie kuģošanas un manevrēšanas noteikumi.
4. Precizējums par 10. noteikuma saistību ar B daļas II un III iedaļas noteikumiem.
Kuģim, kas pārvietojas Organizācijas pieņemtajā satiksmes sadalīšanas sistēmā vai tās tuvumā, pirmām kārtām jādarbojas saskaņā ar COLREGs 72 10. noteikumu, lai samazinātu sadursmes risku ar citu kuģi. Ja tiek uzskatīts, ka pastāv sadursmes risks ar citu kuģi, citi COLREG 72 noteikumi tiek piemēroti pilnībā, jo īpaši B daļas II un III sadaļas noteikumi.
5. Paskaidrojums par kuģa pārvietojumu satiksmes joslā. 10. noteikuma b) apakšpunkta i) daļa.
Tiek uzskatīts, ka tas atbilst normālai drošas kuģošanas praksei un 10. noteikuma COLREGs-72 prasībām, ka kuģis, kas izmanto satiksmes joslu, drīkst pārvietoties šajā joslā no vienas tās malas uz otru, veicot šo maiņu pēc iespējas mazākā leņķī pret vispārējais satiksmes plūsmas virziens.
6. Precizējums par piekrastes kuģošanas zonu izmantošanu mazajiem kuģiem.
10. noteikuma d)
Lai izpildītu 10. noteikuma j) apakšpunkta prasības un kuģošanas drošības apsvērumu dēļ, kuģis, kura garums ir mazāks par 20 m, vai buru kuģis var izmantot piekrastes kuģošanas zonas pat tad, kad tas šķērso.
7. Precizēt attiecības starp 18. noteikuma d) apakšpunktu un B daļas II un III iedaļas noteikumiem.
Iegrimes ierobežotais kuģis, ja pastāv sadursmes risks ar citu kuģi šķērsošanas vai pretimbraucošo kursu situācijā, piemēro attiecīgos kuģošanas un manevrēšanas noteikumus kā mehānisko kuģi. Izstādot 28. noteikumā paredzētās gaismas, tai jābūt gataviem tūlītējam manevram un jābrauc ar drošu ātrumu saskaņā ar 6. noteikuma prasībām.