Starptautiskie noteikumi sadursmju novēršanai jūrā C DAĻA

• Šīs daļas noteikumi jāievēro visos laika apstākļos.
• Noteikumi par gaismām jāievēro no saullēkta līdz saulrietam, un šajā laikā nedrīkst izvietot citas gaismas, izņemot tādas gaismas, kuras nevar sajaukt ar šajos noteikumos paredzētajām gaismām vai kuras nepasliktina to redzamību un atšķirības pazīmes, vai netraucē pareizi novērot.
• Šajos noteikumos paredzētās gaismas, ja tās ir pieejamas uz zemes, no saullēkta līdz saulrietam ir jāuzrāda arī ierobežotas redzamības apstākļos, un tās var parādīt visos citos apstākļos, ja to uzskata par nepieciešamu.
• Noteikumi par zīmēm jāievēro dienas laikā.e. Šajos noteikumos paredzētajām gaismām un zīmēm jāatbilst šo noteikumu 1. pielikuma prasībām.

• “Augšējā gaisma” ir balta gaisma, kas atrodas kuģa diametrālajā plaknē, ar nepārtrauktu gaismu izgaismo 225° horizonta loku un ir uzstādīta tā, lai spīdētu no virziena tieši pāri priekšgalam līdz 22,5° uz aizmuguri no katra borta šķērsvirziena.
• “Starborta lukturi” ir zaļš lukturis labajā borta pusē un sarkans lukturis kreisajā borta pusē; katrs no šiem lukturiem ar nepārtrauktu gaismu izgaismo 112,5° horizonta loku un ir izvietots tā, lai spīdētu no virziena tieši pāri kuģa priekšgalam līdz 22,5° uz aizmuguri no attiecīgā borta šķērsvirziena. Uz kuģa, kura garums ir mazāks par 20 metriem, sānu lukturus var apvienot vienā laternā, kas izvietota kuģa diametrālajā plaknē.
• “Kuģa pakaļgala gaisma ir balta gaisma, kas novietota, cik vien iespējams, tuvāk kuģa pakaļgaldam, ar nepārtrauktu gaismu izgaismojot 135° horizonta loku, un uzstādīta tā, lai spīdētu no virziena tieši uz pakaļgali līdz 67,5° uz katru pusi.
• “Vilkšanas gaisma” ir dzeltena gaisma ar tādiem pašiem raksturlielumiem kā šī noteikuma c) punktā aprakstītajai “pakaļējai” gaismai.
• “Apļa uguns” ir uguns, kas ar nepārtrauktu gaismu izgaismo 360° horizonta loku.
• “Mirgojoša gaisma” ir gaisma, kas mirgo ar regulāriem intervāliem ar ātrumu 120 vai vairāk mirkšķu minūtē.

Šajos noteikumos noteiktajām gaismām jābūt ar šo noteikumu 1.pielikuma 8.punktā noteikto intensitāti, lai tās būtu redzamas šādos minimālajos attālumos:

• Uz kuģiem, kuru garums ir 50 m vai vairāk:
  • augšējais apgaismojums — 6 jūdzes;
  • sānu apgaismojums — 3 jūdzes;
  • pakaļgala gaisma — 3 jūdzes;
  • vilkšanas gaisma — 3 jūdzes;
  • balta, sarkana, zaļa vai dzeltena vispusīga gaisma — 3 jūdzes;
• uz kuģiem, kuru garums ir 12 m vai vairāk, bet mazāks par 50 m;
  • masta gaisma — 5 jūdzes, bet, ja kuģa garums ir mazāks par 20 m, — 3 jūdzes;
  • sānu apgaismojums — 2 jūdzes;
  • pakaļgala gaisma — 2 jūdzes;
  • vilkšanas gaisma — 2 jūdzes;
  • balta, sarkana, zaļa vai dzeltena vispusīga gaisma — 2 jūdzes;
• Kuģiem, kuru garums ir mazāks par 15 m:
  • augšējais apgaismojums — 2 jūdzes;
  • sānu apgaismojums — 1 jūdze;
  • pakaļgala gaisma — 2 jūdzes;
  • vilkšanas gaisma — 2 jūdzes;
  • balta, sarkana, zaļa vai dzeltena vispusīga gaisma — 2 jūdzes;
• Uz neuzkrītošiem daļēji iegremdētiem velkamiem kuģiem vai velkamiem objektiem:
  • visapkārt balta gaisma — 2 jūdzes;

• a. Mehāniskajam kuģim, kas atrodas ceļā, jābūt:
  • i. virsraksts uz priekšu;
  • ii. tomēr otrs masta uzgalis aiz un virs priekšējā masta
    kuģis, kura garums ir mazāks par 50 m, nav vajadzīgs, bet var izstādīt šādu gaismu;
  • iii. sānu gaismas;
  • iv. pakaļgala gaisma;
• b. Neizkustinošajam gaisa spilvenam papildus šī noteikuma (a) apakšpunktā noteiktajām gaismām ir jābūt visapkārt mirgojošai dzeltenai gaismai.
• c.
  • i. Mehāniski darbināms kuģis, kura garums ir mazāks par 12 metriem, šī noteikuma (a) apakšpunktā noteikto uguņu vietā var izlikt baltu vispusīgu gaismu un sānu gaismas;
  • ii. mehāniskais kuģis, kura garums ir mazāks par 7 metriem un kura maksimālais ātrums nepārsniedz 7 mezglus, šī noteikuma (a) apakšpunktā noteikto uguņu vietā var izlikt baltu vispusīgu gaismu un, ja iespējams, arī sānu gaismas;
  • iii. masta lukturi vai viscaur balto gaismu uz mehāniskā kuģa, kura garums ir mazāks par 12 m, var pārvietot attiecībā pret kuģa viduslīniju, ja to praktiski nav iespējams uzstādīt viduslīnijā; šajā gadījumā sānu gaismas ir jāapvieno vienā lukturī, kas uzstādīts kuģa viduslīnijā vai pēc iespējas tuvāk gareniskajai plaknei, kurā ir uzstādīts masts vai visapkārt balta gaisma.

• a. Mehāniskajam kuģim, kas nodarbojas ar vilkšanu, jābūt:
  • i. 23. noteikuma a) apakšpunkta i) vai a) ii) apakšpunktā noteiktās gaismas vietā divas masta gaismas vertikālā līnijā. Ja velkona garums, mērot no velkamā kuģa pakaļgala līdz velkamā kuģa pakaļgalam, pārsniedz 200 m – trīs šādas gaismas.
  • ii. sānu gaismas;
  • iii. pakaļgala gaisma;
  • iv. vilkšanas lukturis, kas atrodas vertikālā līnijā virs pakaļgala gaismas;
  • v. rombveida zīme redzamākajā vietā, ja velkona garums pārsniedz 200 m.
• b. Ja stumšanas kuģis un kuģis, kas tiek stumts uz priekšu, ir stingri savienoti, veidojot šarnīrveida kuģi, tie jāuzskata par kuģi ar mehānisko piedziņu, un tiem ir 23. noteikumā paredzētās gaismas.
• c. Mehāniski darbināmam kuģim, kas stumj vai velk līdzās citam kuģim, ja tas nav posmainā kuģa daļa, ir:
  • i. 23. noteikuma a) apakšpunkta i) vai a) ii) apakšpunktā noteiktās gaismas vietā divas masta gaismas vertikālā līnijā;
  • ii. sānu gaismas;
  • iii. pakaļgala gaisma;
• d. Mehāniskajam kuģim, uz kuru attiecas šī noteikuma a) vai c) apakšpunkts, arī jāatbilst 23. noteikuma a) apakšpunkta ii) daļai.
• e. Kuģim vai velkamajam objektam, izņemot tos, kas minēti šī noteikuma g) apakšpunktā, ir jābūt:
  • i. sānu gaismas;
  • ii. pakaļgala gaisma;
  • iii. rombveida zīme redzamākajā vietā, ja velkona garums pārsniedz 200 m.
• f. Jebkurš skaits kuģu, ko velk blakus vai stumj grupā, jāaptver kā viens kuģis:
  • i. kuģim, kas tiek stumts uz priekšu, ja tas nav šarnīrveida kuģa daļa, jāuzrāda sānu gaismas uz priekšu;
  • ii. blakus velkamajam kuģim priekšējā daļā jābūt pakaļgala gaismai un sānu gaismām.
• g. Uz slepena, daļēji iegremdēta velkama kuģa vai velkama priekšmeta, vai šādu velkamo kuģu vai velkamo priekšmetu kombinācijas ir jābūt:
  • i. ja to platums ir mazāks par 25 metriem, viena viscaur balta gaisma priekšā vai tās tuvumā un tāda pati gaisma pakaļgalā vai tās tuvumā, izņemot “pūķus”, kuri nedrīkst iedegties priekšā vai tuvumā;
  • ii. ar platumu 25 m vai vairāk, divas papildu baltas gaismas sānu galos vai to tuvumā;
  • iii. ja tie ir garāki par 100 m, papildus i) un (ii) apakšpunktā noteiktajām gaismām viscaur baltas gaismas, lai attālums starp gaismām nepārsniegtu 100 m;
  • iv. rombveida zīme pēdējā velkamā objekta pakaļgalā vai tā tuvumā un, ja tauvas garums pārsniedz 200 m, papildu rombveida zīme, kas, cik vien iespējams, novietota visredzamākajā vietā priekšā.
• h. Ja kāda būtiska iemesla dēļ kuģis vai velkamais objekts nespēj attēlot šī noteikuma e) vai g) apakšpunktā noteiktās gaismas vai formas, jāveic visi iespējamie pasākumi, lai apgaismotu kuģi vai velkamo objektu vai vismaz norādītu uz šāda kuģa vai objekta klātbūtni.
• i. Ja kāda būtiska iemesla dēļ kuģis, kas parasti nav iesaistīts vilkšanas operācijās, nespēj parādīt šī noteikuma a) vai c) apakšpunktā noteiktās gaismas, tai nav jārāda šīs gaismas, kad tā velk citu kuģi, kas nokļuvis briesmās vai kuram nepieciešama palīdzība. Jāveic visi iespējamie pasākumi, lai parādītu attiecības starp velkošo un velkamo kuģi, kā noteikts 36. noteikumā, jo īpaši lai apgaismotu tauvas auklu.

• a. Buru kuģim, kas atrodas, ir jābūt:
  • i. sānu gaismas;
  • ii. pakaļgala gaisma;
• b. Uz buru kuģa, kura garums ir mazāks par 12 m, šī noteikuma (a) punktā paredzētās gaismas var apvienot vienā lukturī, kas novietots masta galvgalī vai tā tuvumā, kur tas vislabāk redzams.
• c. Buru kuģis, kas atrodas ceļā, papildus šī noteikuma (a) punktā noteiktajām gaismām masta augšpusē vai tās tuvumā vislabāk redzamajā pozīcijā var novietot divas viscaur ugunis vertikālā līnijā, no kurām augšējai jābūt sarkanai un apakšējai zaļai, taču šīs gaismas nedrīkst izstādīt kopā ar kombinēto lukturi, kas atļauts saskaņā ar šī noteikuma (b) punktu.
• d.
  • i. Buru kuģim, kura garums ir mazāks par 7 metriem, ja iespējams, ir jāuzstāda šī noteikuma (a) vai (b) punktos noteiktās gaismas, bet, ja kuģis tās neizliek, tam gatavībā ir jābūt elektriskai lāpai vai iedegtai laternai ar baltu gaismu, kas jāizstāda laikus, lai izvairītos no sadursmes.
  • ii. Kuģis zem airiem var izstādīt šajos noteikumos buru kuģiem paredzētās gaismas, bet, ja tās neizstāda, gatavībā jāņem elektriskais lāpa vai iedegta laterna ar baltu gaismu, kas jāizstāda laikus, lai novērstu sadursmi.
• e. Kuģim, kas atrodas zem burām un kuru vienlaikus darbina mehāniskā dzinējspēka sistēma, redzamākajā vietā priekšā jāizvieto zīme konusa formā, kas vērsta uz leju.

• a. Kuģim, kas nodarbojas ar zveju, atrodoties ceļā vai noenkurojoties, ir jāuzrāda tikai šajā noteikumā noteiktās gaismas un formas.
• b. Kuģim, kas nodarbojas ar tralēšanu, t.i., velk dragu vai citu zvejas rīku ūdenī, jāuzrāda:
  • i. divas vispusīgas gaismas vertikālā līnijā, augšējais ir zaļš un apakšējais balts, vai zīme, kas sastāv no konusu virsotnēm kopā vertikālā līnijā
    viens virs otra; uz kuģa, kura garums ir mazāks par 20 m, šīs zīmes vietā var būt grozs;
  • ii. uguns aiz un virs zaļās vispusīgās uguns; kuģis, kura garums ir mazāks par 50 m, nav vajadzīgs, bet var izstādīt šādu gaismu;
  • iii. ja kuģim ir kurss pa ūdeni, tad papildus šajā punktā noteiktajām ugunīm sānu ugunis un pakaļgala ugunis.
• c. Kuģis, kas nodarbojas ar zveju, izņemot kuģus, kas nodarbojas ar tralēšanu, var izstādīt:
  • i. divi vertikālā līnijā izvietoti apļveida lukturi, no kuriem augšējais ir sarkans, bet apakšējais balts, vai zīme, kas sastāv no diviem konusiem, virsotnes kopā, novietotas vertikālā līnijā viena virs otras; uz kuģa, kura garums ir mazāks par 20 metriem, šīs zīmes vietā var būt grozs;
  • ii. ja slaucītais zvejas rīks horizontāli iestiepjas jūrā vairāk nekā 150 m no kuģa, tad šo rīku virzienā – balta viscaur gaisma vai zīme konusa formā ar augšpusi;
  • iii. ja kuģis pārvietojas pa ūdeni, tad papildus šajā punktā noteiktajām ugunīm sānu ugunis un pakaļgala ugunis.
• d. Kuģis, kas nodarbojas ar zveju citu zvejniecībā iesaistītu kuģu tuvumā, var izstādīt šo noteikumu 2.pielikumā aprakstītos papildu signālus.
• e. Kuģis, kas nav iesaistīts zvejā, nedrīkst eksponēt šajos noteikumos paredzētās gaismas un formas; tajā ir tikai tādas gaismas un formas, kas noteiktas atbilstoša garuma kuģiem.

• a. a) Uz kuģa, kas nav pakļauts komandai, jāuzrāda:
  • i. divas sarkanas vispusīgas gaismas, kas atrodas vertikālā līnijā visredzamākajā vietā;
  • ii. divas bumbiņas vai līdzīgas zīmes vertikālā līnijā, kur tās vislabāk var redzēt;
  • iii. ja kuģis pārvietojas pa ūdeni, tad papildus šajā punktā noteiktajām ugunīm sānu ugunis un pakaļgala ugunis.
• b. Kuģim, kam ir ierobežotas manevrēšanas spējas, izņemot kuģi, kas iesaistīts atmīnēšanas operācijās, ir:
  • i. trīs vispusīgie lukturi vertikālā līnijā, kur tos vislabāk var redzēt. Šo lukturu augšējai un apakšējai daļai ir jābūt sarkanai, bet vidējai – baltai;
  • ii. trīs zīmes, kas izvietotas vertikālā līnijā redzamākajā vietā. Šo zīmju augšējai un apakšējai daļai jābūt bumbiņām, bet vidējam rombiņam;
  • iii. ja kuģis pārvietojas pa ūdeni, papildus i) punktā noteiktajām ugunīm, masta gaisma vai gaismas, sānu ugunis un pakaļgala gaisma;
  • iv. ja kuģis ir noenkurojies, papildus ugunīm vai formām, kas noteiktas i) un ii) apakšpunktā, 30. noteikumā noteikto gaismu, ugunis vai formu.
• c. Mehāniskajam kuģim, kas iesaistīts vilkšanas operācijā, kas būtiski ierobežo velkošā kuģa un velkamā kuģa spēju novirzīties no kursa, papildus 24. noteikuma a) apakšpunktā noteiktajām ugunīm un formām ir jābūt gaismām un formām, kas noteiktas šī noteikuma b) apakšpunkta i) un ii) apakšpunktā.
• d. Kuģim, kas iesaistīts bagarēšanas vai zemūdens operācijās, ja tās manevrēšanas spējas ir ierobežotas, jāuzrāda šī noteikuma b) apakšpunkta i), ii) un iii) apakšpunktā noteiktās gaismas un formas, un, ja ir šķērslis cita kuģa caurbraukšanai, papildus jāuzrāda:
  • i. divas visapkārt sarkanās gaismas vai divas bumbiņas vertikālā līnijā, lai norādītu pusi, kurā atrodas šķērslis;
  • ii. divas visapkārt zaļās gaismas vai divi dimanti, kas novietoti vertikālā līnijā, lai norādītu malu, no kuras var izbraukt cits kuģis;
  • iii. ja tas ir noenkurots, šajā punktā noteiktās gaismas vai formas, nevis 30. noteikumā paredzētās gaismas vai formas.
• e. Ja niršanas operācijās iesaistītā kuģa izmēri praktiski neļauj tai attēlot visas šī noteikuma d) punktā paredzētās gaismas un formas, tai ir jāuzrāda:
  • i. trīs vispusīgie lukturi, kas izvietoti vertikāli visredzamākajā vietā. Šo lukturu augšējai un apakšējai daļai ir jābūt sarkanai, bet vidējai gaismai jābūt baltai;
  • ii. karogs A saskaņā ar Starptautisko signālu kodeksu, kas izgatavots stingra vairoga veidā, kura augstums ir vismaz 1 m. Jāveic pasākumi, lai šis karogs būtu redzams visapkārt.
• f. Kuģis, kas nodarbojas ar atmīnēšanas darbiem, papildus ugunīm, kas paredzētas 23. noteikumā mehāniskiem kuģiem, vai ugunīm vai formai, kas paredzēta 30. noteikumā kuģim, kas noenkurojas,
  attiecīgi jārāda trīs zaļās gaismas vai trīs bumbiņas. Vienai no šīm gaismām vai formām jābūt izvietotām priekšmasta augšpusē, bet pārējām divām – priekšpagalmā. Šīs gaismas vai zīmes norāda, ka otrs
  kuģim ir bīstami tuvoties kuģim, kas veic atmīnēšanas darbus mazāk nekā 1000 m attālumā.
• g. Kuģiem, kuru garums ir mazāks par 12 m, izņemot tos, kas iesaistīti niršanas operācijās, nav jāuzrāda šajā noteikumā noteiktās gaismas un formas.
• h. Šajā noteikumā paredzētie signāli nav signāli kuģiem, kas nonākuši briesmās un kuriem nepieciešama palīdzība. Šādi signāli ir doti šo noteikumu 4.pielikumā.

Kuģis ar ierobežotu iegrimi papildus 23. noteikumā mehāniski darbināmiem kuģiem paredzētajiem lukturiem var parādīt trīs sarkanas apļveida gaismas, kas sakārtotas vertikālā līnijā vai cilindrā visredzamākajā vietā.

• a. Uz kuģa, kas pilda loča pienākumus, jāuzrāda:
  • i. masta augšpusē vai tā tuvumā – divi vertikālā līnijā izvietoti visurgājēji lukturi; šo lukturu augšdaļai jābūt baltai, bet apakšējai – sarkanai;
  • ii. ja ir kustībā, tad papildus – sānu gaismas un pakaļgala gaisma;
  • iii. ja tas ir noenkurots, tad papildus ugunīm, kas noteiktas i) apakšpunktā, 30. noteikumā paredzēto gaismu vai atzīmi kuģim, kas noenkurojas.
• b. Loču kuģim, kas neveic loča pienākumus, ir jābūt apgaismojumam vai formām, kas noteiktas atbilstoša garuma līdzīgam kuģim.

• a. Kuģim, kas noenkurojies, redzamākajā vietā jābūt:
  • i. kuģa priekšgalā – balta vispusīga gaisma vai lode;
  • ii. pakaļgalā vai tā tuvumā un zem gaismas, kas noteikta i) apakšpunktā, visapkārt balta gaisma.
• b. Kuģim, kura garums ir mazāks par 50 metriem, šī noteikuma (a) apakšpunktā paredzēto uguņu vietā var būt viscaur baltā gaisma vietā, kur to vislabāk var redzēt.
• c. Kuģis, kas noenkurojies, un kuģis, kura garums pārsniedz 100 m, savu klāju apgaismošanai var izmantot arī pieejamās darba gaismas vai citas līdzvērtīgas gaismas.
• d. Kuģim, kas atrodas uz sēkļa, ir jāuzstāda šā noteikuma a) vai b) punktā noteiktās gaismas un turklāt vietā, kur tās vislabāk var redzēt:
  • i. divas sarkanas vispusīgas gaismas, kas izvietotas vertikālā līnijā;
  • ii. trīs bumbiņas, kas sakārtotas vertikālā līnijā.
• e. Kuģim, kura garums ir mazāks par 7 metriem noenkurotā vai uz sēkļa, ja tas neatrodas šaurā kanālā, kuģu ceļā vai enkurvietas tuvumā, vai apgabalos, kur parasti kuģo citi kuģi, nav jāuzrāda šī noteikuma (a), (b) vai (d) apakšpunktā noteiktās gaismas vai formas.
• f. Kuģim, kura garums ir mazāks par 12 m uz sēkļa, nav jāuzrāda šī noteikuma (d) punkta (i) un (ii) apakšpunktā noteiktās gaismas un formas.

Ja hidroplānam nav iespējams izvietot gaismas signālus vai zīmes, kas pēc to raksturlielumiem vai izvietojuma atbilstu šīs daļas noteikumu prasībām, tam jāizvieto gaismas signāli un zīmes, kas pēc to raksturlielumiem un izvietojuma pēc iespējas vairāk atbilst noteikumu prasībām.