Boforta skala vēja stipruma (ātruma) vizuālai novērtēšanai
Beauforta skala – konvencionāla skala vēja spēka (ātruma) vizuālai novērtēšanai punktos pēc tā ietekmes uz sauszemes objektiem vai viļņiem jūrā. To 1806. gadā izstrādāja britu admirālis F. Boforts, un pirmo reizi to izmantoja tikai viņš. Pirmā Meteoroloģiskā kongresa Pastāvīgā komiteja 1874. gadā pieņēma Boforta skalu izmantošanai starptautiskajā sinoptikā. Turpmākajos gados skala tika pārveidota un pilnveidota. Boforta skalu plaši izmanto jūras navigācijā.
|
Beauforta vēja spēks pie zemes virsmas |
||||
| Beaufort punkti | Vēja stipruma vārdiska definīcija | Vēja ātrums, m/sek | Vēja darbība | |
| uz sauszemes | jūrā | |||
| 0 | Doldrums | 0-0,2 | Doldrums. Dūmi paceļas vertikāli | Spoguļstiklaini gluda jūra |
| 1 | Klusais | 0,3-1,5 | Vēja virzienu var noteikt pēc dūmu novietojuma, bet ne pēc meteoroloģiskās lāpas. | Rievojums, bez putām uz kronēm |
| 2 | Viegls | 1,6-3,3 | Vēja kustību var sajust sejā, lapas šalko, laika vējrādītājs ir iekustinājies. | Īsi viļņi, cirtas nav apgāztas un izskatās stiklotas. |
| 3 | Vājš | 3,4-5,4 | Koku lapas un plānie zari visu laiku šūpojas, vējam plīvojot virsotnes karodziņus. | Īsi, labi izteikti viļņi. Pārgāžoties uz augšu, veidojas stiklainas putas, dažkārt veidojas nelieli balti lāpu stabiņi. |
| 4 | Mērens | 5,5-7,9 | Vējš paceļ putekļus un papīrus, iekustina plānos koku zarus. | Viļņi ir iegareni, daudzviet redzami balti lukturu stabiņi. |
| 5 | Svaigi | 8,0-10,7 | Plāni koku stumbri šūpojas, uz ūdens parādās viļņi. | Labi attīstīti garuma, bet ne pārāk lieli viļņi, visur redzami balti jēri (dažos gadījumos veidojas šļakatas). |
| 6 | Spēcīgs | 10,8-13,8 | Šūpojas biezi koku zari, čaukst telegrāfa vadi. | Sāk veidoties lieli viļņi. Baltas putu putas klāj plašas teritorijas (iespējama šļakatu veidošanās). |
| 7 | Sarežģīts | 13,9-17,1 | Koku stumbri šūpojas, grūti iet pret vēju | Viļņi plosās, grēdas plosās, putas vējā gulstas svītrās. |
| 8 | Ļoti izturīgs | 17,2-20,7 | Vējš lauž koku zarus, ir ļoti grūti iet pret vēju. | Vidēji augsti garie viļņi. Smidzināšana sāk lidot no grēdu malām. Putu svītras rindās izkārtojas vēja virzienā. |
| 9 | Vētra | 20,8-24,4 | Nelieli bojājumi; vējš nopūš skursteņu cepures un jumta lubiņas | Augsti viļņi. Putas plašās, blīvās joslās vēja virzienā. Viļņu grēdas sāk apgāzties un sadalīties smidzenēs, kas pasliktina redzamību. |
| 10 | Stipra vētra | 24,5-28,4 | Ievērojami ēku postījumi, koki ir izrakti ar saknēm. Reti notiek uz zemes | Ļoti augsti viļņi ar garām lejup izliektām grēdām. Rezultātā putas vējš izpūš lielās pārslās biezu baltu svītru veidā. Jūras virsma ir balta ar putām. Spēcīga viļņu šalkoņa ir līdzīga dungošanai. Redzamība ir slikta |
| 11 | Spēcīga vētra | 28,5-32,6 | Lieli postījumi ievērojamā platībā. Ļoti reti sauszemē | Ārkārtīgi augsti viļņi. Mazus un vidēja lieluma kuģus dažkārt nav iespējams saskatīt. Jūra ir klāta garām baltām putu pārslām, kas sakārtotas vējā. Viļņu malas visur ir iepūstas putās. Redzamība ir slikta |
| 12 | Viesuļvētra | 32,7 vai vairāk | Gaiss tiek piepildīts ar putām un aerosolu. Jūru klāj putu svītras. Redzamība ir ļoti slikta | |
