Sorbējošo bumu izmantošana naftas piesārņojuma likvidēšanai un novēršanai
Solovjevs V.I.
Gubanov V.V.
Kozhanova G.A., Gudzenko T.V.
Sjomina N.V.
Antropogēnās slodzes palielināšanos jūras piekrastes teritorijās parasti pavada naftas piesārņojuma līmeņa pieaugums. Tas ir pilnībā raksturīgi Melnās jūras ziemeļrietumu piekrastei, kur koncentrējas Ukrainas jūras ostas un lieli pārkraušanas kompleksi. Tāpēc šajā reģionā ir īpaši steidzami jāizstrādā tehnoloģijas un tehniskie līdzekļi, kas nodrošina efektīvu reaģēšanu uz naftas noplūdēm un jūras piekrastes aizsardzību no naftas piesārņojuma.
Lai novērstu jūras vides piesārņošanu ar naftas produktiem ostu akvatorijās un likvidētu avārijas naftas noplūdes, kā prioritārus pasākumus izmanto dažādas konstrukcijas bonas barjeras.
Šobrīd pasaules praksē šiem nolūkiem plaši izmanto ātrās izvēršanas bojas “Hythe Sprint”, starpsienu bojas “Bulkhead”, drošības bojas “Sentinel”, krasta aizsardzības bojas “Shargadian”, kontroles barjeras bojas “Worden Fence Booms”, piepūšamās bojas “Minipack/Maxipack”.
Ecoshelf bonas tiek izmantotas naftas noplūdes seku likvidēšanā Krievijā. Dažāda veida bonas ir pieejamas arī Ukrainas ostās.
Piesārņoto jūras teritoriju bzonēšana ar sekojošu naftas produktu savākšanu, ko veic naftas atkritumu savācēji, ļauj savākt līdz pat 80 – 90 % noplūdušo naftas produktu ar to atkārtotu izmantošanu, bet pilnībā neatrisina piesārņojuma likvidēšanas problēmu.
Papildu efektu var panākt, izmantojot sorbcijas bonas, kas var ne tikai lokalizēt naftas plankumus, bet arī sorbēt naftas produktus. Šāda veida bonas tiek plaši izmantotas kombinācijā ar parastajām bonu sistēmām vai kā patstāvīgi tehniski līdzekļi. Jo īpaši tās ir iekļautas Južnij Komerciālās jūras ostas OSR plānā (1).
Šāda tipa strēles ir ar vairākām konstrukcijas atšķirībām, kas nodrošina naftas produktu iekļūšanas iespēju strēles iekšpusē un to sorbciju. Sorbcijas strēles tiek montētas no atsevišķām dažāda garuma sekcijām (strēle ar USVR-1 m, strēle “Multi-S” – 5-10 m), kas ir izgatavotas no tīklveida uzmavas vai caurlaidīgiem materiāliem, kas piepildīti ar sintētiskiem vai dabīgiem sorbentiem. Parasti strēles sekciju diametrs ir no 100 līdz 200 mm. Galvenās prasības sorbentiem, ar ko pildīt strēles, ir: toksicitātes trūkums cilvēkiem un hidrobiontiem, hidrofobitāte, peldspēja, augsta sorbcijas spēja un viegla iznīcināšana.
Dažiem sintētiskajiem sorbentiem (“A-Sorb”, “Multi-S”), ko izmanto sorbcijas strēlēs, ir raksturīga liela eļļas ietilpība. Tajā pašā laikā polipropilēns vispār nesorbē naftas produktus, bet tikai saglabā tos adhēzijas rezultātā. Sintētisko sorbentu un līdz ar to arī strēles, kurās tos izmanto, bieži sastopams trūkums ir to izmantošanas grūtības. Parasti to veic, sadedzinot īpašās iekārtās. No sintētiskajiem sorbentiem Ukrainā sorbējošajām strēles “Pearl” izmanto keramzītu perlītu un polipropilēna virvju atgriezumus.
No ekoloģiskās tīrības un izejvielu lētuma viedokļa vispiemērotākie ir sorbenti, kuru pamatā ir organiskas dabas vielas – kūdra, zāģu skaidas, lauksaimniecības atkritumi (klijas, salmi, rīsu sēnalas utt.). No ārvalstīs rūpnieciski ražotajiem sorbentiem uz kūdras un sūnu bāzes optimālie ir “Pit-Sorb” (Kanāda), “Fin-Sorb” (Lielbritānija), “Elkosorb” (Somija), “Mukat-4”, “Lesorb” (Baltkrievija), “Sorboyl” un “Guminol” (Krievija).
Lai novērstu naftas noplūdes un novērstu piekrastes joslas piesārņošanu ar naftas produktiem, SPE “Econad” izstrādāja un testēja biosorbcijas bonas “Econad” (2).
Nepieciešamā garuma strēles tiek montētas no atsevišķām sekcijām. “Econad” strēles sekcija ir 80-140 mm diametra tīklveida uzmava, kas izgatavota no izturīga polietilēna sieta ar 8 mm acīm, kurā ievietota uzmava, kas izgatavota no 5 mm acs, kas piepildīta ar organiskas izcelsmes sorbējošu materiālu. Kā pildvielu izmanto sfagnu kūdru. Var pievienot arī sūnas, sasmalcinātus salmus, saulespuķu sēnalas, tekstila un virvju atkritumus.
Izmantotos sorbentus var apstrādāt ar mikroorganismu suspensiju, kas iznīcina naftas ogļūdeņražus un ko izmanto baktēriju preparāta “Econadine” ražošanā (3,4,5). Novēršot ūdens vides piesārņojumu ar viegliem naftas produktiem (gāzes kondensāts, benzīns, parafīns, dīzeļdegviela), “Econad” bonas var izmantot atkārtoti. Šūnu uzglabāšanas laiks nav mazāks par 5 gadiem. Izlietoto “Econad” bumu iznīcināšanu veic, aizvedot tās uz atkritumu poligonu, aizarot uz tīrumiem vai sadedzinot. “Ekonad” biosorbcijas bonas ir pārbaudītas Južnijas tirdzniecības jūras ostas akvatorijā un naftas plēves likvidēšanas laikā Kaverdinskas atradnes dūņu karjeros. 2002. gadā bojas tika demonstrētas 5. nacionālajā izstādē-izstādē ar starptautisku dalību “Ekoloģija 2002” un Ukrainas un Polijas darba grupas Ukrainas un Polijas divpusējās starptautiskās komandštāba mācībās par pierobežas ūdeņu avārijas piesārņojuma likvidēšanu “Mostiska – Starzhava 2002” laikā.
Izmantojot biosorbcijas bonas “Econad”, iespējams bloķēt naftas noplūdes, nodrošinot dažādu naftas produktu sorbciju. Turklāt šāda veida bonas var izmantot kā preventīvus pasākumus, lai pasargātu seklūdens un krasta līnijas un, pirmkārt, atpūtas zonas no naftas piesārņojuma.
Atsauces saraksts
- План ликвидации разливов нефти в морском торговом порту Южный. – Одесса.- 2000.
- Кожанова Г.А., Соловйов В.І. Секція сорбуючого бону. Заявка на винахід (корисну модель) — №2002086620 від 9 серпня 2002 р.
- Кожанова Г.А. — Способ получения бактериального препарата для очистки водной среды от загрязнения нефтепродуктами. Патент №2033975, Россия// Б.И. – 1995.
- Кожанова Г.А..- «Спосіб одержання бактеріального препарату для сорбції та деструкції органічних речовин». Патент України на винахід №43394. 17.12.2001. Бюл. №11.
- «Еконадін» Технічні умови. (ТУ В 30171732-001-2000. Препарат бактеріальний “Еконадін”, реєстрація в Держстандарті 11.09.2000, № 095/004466). –11 с.