Stratēģija aktīvai dabas vides aizsardzībai no naftas piesārņojuma Odesas reģionā

Odesas apgabala ģeogrāfiskais novietojums un transporta infrastruktūras īpatnības ir noteikušas naftas pārkraušanas un naftas pārstrādes kompleksa uzņēmumu intensīvu attīstību šajā reģionā. Tajā pašā laikā tā darbība jāsaskaņo ar Melnās jūras ziemeļrietumu reģiona unikālā rekreācijas potenciāla saglabāšanas uzdevumu risināšanu, kas prasa reģionālā un valsts līmenī izstrādāt un īstenot dabas aizsardzības pasākumu kompleksu, kura mērogs būtu adekvāts antropogēnai ietekmei uz dabas ekosistēmām.

Pēdējo desmit gadu laikā reģiona zinātniskās grupas (I.I. Mečņikova Odesas Nacionālā universitāte, Ukrainas Jūras ekoloģijas centrs, Jūras flotes Dienvidu pētniecības un projektēšanas institūts, Ukrainas Nacionālās zinātņu akadēmijas Dienvidu jūru bioloģijas institūta Odesas filiāle, NPP “Econad”, Ukrainas Nacionālās zinātņu akadēmijas Jūras pētniecības un termināļu ekodrošības centrs) ir savākušas ievērojamu informāciju naftas piesārņojuma monitoringa un jūras vides aizsardzības jomā, izstrādājušas un ieviesušas galvenokārt jaunas tehnoloģijas attīrīšanai.

Nozīmīga darbības sastāvdaļa ir Odesas apgabalā īstenotā vides aktīvas aizsardzības pret naftas piesārņojumu stratēģija, kas balstās uz dabas vides un tās piesārņojuma avotu monitoringu, gaisa, augsnes un ūdens vides piesārņojuma ar naftas produktiem novēršanu un efektīvu likvidācijas metožu piemērošanu, izmantojot modernas biotehnoloģijas.

Šobrīd Odesas apgabalā darbojas lielākais naftas pārkraušanas komplekss valstī, kura kravu apgrozījums pārsniedz 3 miljonus tonnu gadā un kurā ietilpst Odesas Tirdzniecības jūras ostas naftas osta, CJSC Sintez Oil, AS Eximnefteprodukt, AS Odesnefteprodukt un AS Ukrtransneft maģistrālais naftas cauruļvads Dņepra.

Naftas transportēšanas apjomu pieaugums tuvākajos gados tiks panākts, nododot ekspluatācijā Pivdennyi naftas termināli Južnijas ostā ar projektēto jaudu 40 miljoni tonnu gadā, kas var apkalpot tankkuģus ar 80 000 tonnu kravnesību. Kopš 1998. gada darbojas rekonstruētā balasta ūdens attīrīšanas stacija Odesas Tirdzniecības jūras ostā, kuras jauda ir līdz 100 tūkstošiem m3 naftas saturoša kuģu radītā ūdens dienā. Neraugoties uz vides aizsardzības pasākumu īstenošanu, šo uzņēmumu darbības rezultātā dabas vide tiek piesārņota ar naftas produktiem.

Par potenciāliem naftas produktu piesārņojuma avotiem tiek uzskatītas arī astoņas Odesas apgabala jūras un upju ostas (Južnijas, Odesas, Iļjičevskas (tirdzniecības jūras osta un zivju osta), Belgorodas-Dnistrovskas, Ust-Dunajskas, Izmailskas un Renijskas).

Lai nodrošinātu ekoloģisko drošību Odesas apgabalā, ir izveidota daudzlīmeņu valsts dabas vides kontroles sistēma. Melnās jūras vides aizsardzības valsts inspekcija (7) veic valsts kontroli pār vides tiesību aktu ievērošanu un vides drošību sauszemes piekrastes joslā, jūras teritoriālajos ūdeņos, jūras ekonomiskajā zonā, Ukrainas kontinentālajā šelfā un jūras grīvās. Saskaņā ar Ministru kabineta 1995. gada 20.03.95. lēmumu Nr. 198 “Par vides kontroles veikšanu robežšķērsošanas vietās” 1995. gadā tika izveidots Vides kontroles robežkontroles dienests, kura pienākumos ietilpst arī jūras piesārņojuma izmeklēšana no sauszemes objektiem, kuģiem un citiem ūdens transportlīdzekļiem. Vides tiesību aktu ievērošanu Odesas apgabala teritorijā, tostarp vides aizsardzību no piesārņojuma, kontrolē arī Ekoloģijas un dabas resursu valsts departaments.

2000. gadā Odesā tika izveidots Ukrainas Ārkārtas situāciju ministrijas Valsts meklēšanas un glābšanas dienesta uz Ukrainas ūdenstilpēm Jūras reģionālais glābšanas koordinācijas centrs. Centra galvenā darbība ietver naftas noplūdes seku likvidēšanas pasākumu koordinēšanu un atbalstu Melnajā jūrā. Centrs 2002. gadā veica naftas noplūdes seku likvidēšanas mācības Melnās jūras ziemeļrietumu daļā, iesaistot reģiona vadošos ekspertus, tostarp Ekonadas AES speciālistus.

Iespējamā dabas vides piesārņojuma ar naftas produktiem novēršana lielā mērā tiek panākta, veicot naftas pārstrādes un naftas pārkraušanas kompleksu projektu ekoloģisko ekspertīzi, ko veic Melnās jūras aizsardzības valsts inspekcija un Odesas apgabala Ekoloģijas un dabas resursu valsts departaments.

Intensificējot kuģošanu Melnās jūras ziemeļrietumu daļā un attīstot naftas transportēšanas kompleksu, jūras ekosistēmu aizsardzība pret naftas piesārņojumu ir Odesas apgabala prioritārais vides uzdevums. Melnās jūras aizsardzības no piesārņojuma problēmas lielā mērā ir starptautiska rakstura, tāpēc to risināšanu reglamentē ne tikai Ukrainas tiesību akti, bet arī vairākas starptautiskas konvencijas un nolīgumi (MARPOL 73/78, “Melnās jūras atjaunošanas un aizsardzības stratēģiskais rīcības plāns” u. c.).

Melnās jūras ziemeļrietumu daļā fona piesārņojumu ar naftas produktiem galvenokārt rada Donavas, Dņepras, Dņepras un Dņepras upes, kā arī piekrastes avoti, tostarp sadzīves, drenāžas un lietus ūdeņi. Katru gadu Odesas reģiona jūras piekrastes teritorijās tiek novadīti aptuveni 137 miljoni m3 normatīvi attīrītu un neattīrītu notekūdeņu, un to īpatsvars līdz 1998. gadam samazinājās no 55,9 miljoniem m3 līdz 0,2 miljoniem m3 (7 ). Neraugoties uz sadzīves un rūpniecisko notekūdeņu attīrīšanas uzlabošanos Severnaja (NP saturs – 1,63-4,56 mg/dm3) un Južnaja (NP saturs – 0,54-2,64 mg/dm3) kanalizācijas sistēmās, kopā ar to notekūdeņiem ūdens vidē ik gadu nonāk aptuveni 6 t naftas produktu. Nozīmīgi jūras ūdeņu piesārņojuma avoti ir arī drenāžas ūdeņi un lietus ūdeņu noteces, kuru diennakts apjoms Odesas pilsētas pludmales zonā vien sasniedz ~ 54 tūkstošus m3 , un naftas produktu koncentrācija dažādās bedrēs ir no 0,05 līdz 1,57 mg/dm3 (3).

Pateicoties kontrolējošo iestāžu centieniem un dabas aizsardzības pasākumu kompleksa īstenošanai ostās, pēdējos gados Odesas līča virszemes ūdens slānī ir reģistrēts zināms naftas produktu satura samazinājums no 2-10 MPC 80. gadu beigās līdz MPC līmenim 90. gadu beigās (7).

Tajā pašā laikā jūras ziemeļrietumu daļas piesārņojums ar naftas produktiem, kas nāk ar upju ūdeņiem no citiem Ukrainas reģioniem un ārvalstīm, prasa šīs problēmas risināšanu valsts līmenī. Tajā pašā laikā intensīva kuģošana Melnās jūras ziemeļrietumu daļā un naftas transportēšanas apjomu palielināšanās rada potenciālu lielu nejaušu naftas produktu noplūžu risku gan ostu akvatorijās, gan atklātās jūras teritorijās. Pēdējo 15 gadu laikā Odesas reģionā jau ir bijuši vairāki liela mēroga naftas produktu noplūdes gadījumi, piemēram, 1990. gada augustā no Itālijas tankkuģa Himalaya Secundo.

Visbiežāk naftas produktu tehnoloģiskās noplūdes notiek ostu ūdeņos. Tikai 2003. gada jūlijā vien Valsts Melnās jūras aizsardzības inspekcija reģistrēja 3 šādus gadījumus: 18. un 20. jūlijā naftas produkti izplūda no PANOS (Kipra) un 29. jūlijā no CERIGO (Malta). Šādu noplūžu laikā ir vieglāk identificēt vainīgos, un ostu dienesti var īsā laikā likvidēt naftas piesārņojumu. Pamatojoties uz Noteikumiem par piesārņoto akvatoriju attīrīšanas pasākumu veikšanu ostās (8), visas ostas ir izstrādājušas savus naftas noplūdes seku likvidēšanas plānus (OSR), kuros iekļautas arī jaunas biotehnoloģiskās metodes.

Kā galvenie preventīvie pasākumi un līdzekļi, likvidējot jūras ūdens piesārņojumu ar naftu, tiek izmantotas bonas. Boomu izmantošana ar sekojošu naftas produktu savākšanu ar naftas skimmeriem ļauj savākt līdz pat 80-90 % no ostas ūdeņos noplūdušajiem naftas produktiem, bet nenodrošina pilnīgu piesārņojuma likvidēšanu. Naftas piesārņojuma bloķēšanas efektivitāti var palielināt, izmantojot speciālas sorbcijas bonas, kas spēj sorbēt naftas produktus. Šāda veida konstrukcijas ir biosorbcijas bojas USVR-1, Multi-S (Krievija), kā arī vietējās bojas Ekonad, ko izstrādājis zinātniski ražošanas uzņēmums Ekonad un kas tika sekmīgi pārbaudītas Ukrainas un Polijas darba grupas avārijas piesārņojuma likvidēšanai pierobežas ūdeņos Mostiska-Strazhava 2002. gadā kopīgo divpusējo starptautisko komandštāba mācību laikā.

Dažādi polimēru un organiskie sorbenti ir plaši izmantoti naftas produktu savākšanai no ūdens virsmas vai to bloķēšanai un sorbcijai augsnes piesārņojuma laikā: “Pit-Sorb” (Kanāda), “Fin-Sorb” (Lielbritānija), “Elcosorb” (Somija), “Mukat-4” un “Lesorb” (Baltkrievija), “Sorboil” (Krievija). Ukrainā rūpnieciskos sorbentu apjomus ražo uzņēmums “Zhemchug”. Visiem šiem sorbentiem piemīt augsta eļļas ietilpība (4 – 10 g/g) un hidrofobitāte.

Pēdējos gados ir radīta jauna paaudze naftas sorbentu ar sorbcijas un destruktīvo aktivitāti pret plašu naftas produktu klāstu. Piemēram, naftas produktu noplūžu likvidēšanai un piesārņotās augsnes bioremediācijai Odesas reģionā uz NPP “Econad” bāzes rūpnieciskā mērogā tiek ražots baktēriju preparāts “Econadin”, naftas produktu baktēriju-destruktoru šķidrā kultūra un biosorbcijas bums “Econad”. Pašlaik visās lielākajās Ukrainas ostās ir “Ekonadin” krājumi, kas ir neizsmeļami.

“Ekonadin” ir brūns pulveris, disperss vai ar šķiedru ieslēgumiem, peldošs un hidrofobisks. Preparāta pamatā ir naftas ogļūdeņražus superdestruējošas baktērijas, kas ar īpašu tehnoloģiju imobilizētas uz organiskā substrāta – kūdras. Tas ir videi draudzīgs, netoksisks un bez smaržas. Preparāts ir aizsargāts ar patentiem (9, 10, 11). Preparāta primāro naftas ogļūdeņražu sorbciju pavada biokatalītiska transformācija ar sekojošu naftas piesārņojuma degradāciju dabiskos apstākļos. Dabiskās vides dabiskā mikroflora, kas oksidē naftu, netiek nomākta, bet gan aktivizēta. Preparāta darbības mehānisms augsnes un ūdens attīrīšanas laikā ir ne tikai bioķīmiska naftas un naftas produktu iznīcināšana, ko veic ļoti aktīvas baktērijas, bet arī dabisko mikrobu biocenozes aktivizēšana ar metabolisma produktiem.

Biotehnoloģijas izmantošana ar Econadine ātras reaģēšanas līdzekļu arsenālā pret ūdens un augsnes piesārņojumu ar naftu ļauj:

• pēc iespējas ātrāk bloķēt piesārņojumu un novērst tā izplatīšanos;
• novērst piesārņojumu ar minimālu kaitējumu videi;

lai nodrošinātu turpmāku ilgstošu dabisko biocenozes atjaunošanas darbību, piesaistot un stimulējot pašattīrīšanās mehānismus. Biosorbcijas bonas “Econad”, kas aizsargātas ar patentu (12), ir izgatavotas atsevišķu sekciju veidā, no kurām tās tiek montētas joslās līdz 20 – 50 m garumā. Strēles var pildīt ar “Econadin”; sorbentiem, kas apstrādāti ar mikroorganismu suspensiju, kas noārda naftas ogļūdeņražus un citus bioloģiski rezistentus piesārņotājus; sorbentiem, kas apstrādāti ar barības vielām, lai stimulētu aborigēnās naftas oksidējošās mikrofloras attīstību; neapstrādātiem sorbentiem.

Econad biosorbcijas strēles ir izstrādātas, lai

• ūdens vides uzturēšana tīrā vidē vietās, kur var rasties naftas plankumi (profilakses nolūkos naftas atradņu, naftas termināļu, ostu un kuģu remonta rūpnīcu u.c. teritorijās);
• eļļas savākšana un savākšana nelielu (fokusa) noplūžu gadījumos uz visām virsmām;
• naftas savākšana un ieguve seklā ūdenī (ieteicamā metode);

Izstrādātās biotehnoloģijas ar iepriekš minēto naftas piesārņojuma kontroles līdzekļu pielietošanu tiek veiksmīgi izmantotas jūras kompleksa uzņēmumos (tirdzniecības jūras ostās Odesā, Južnijā, Iļjičevskā u.c.).Iepriekšminētās biotehnoloģijas ar iepriekšminēto naftas piesārņojuma kontroles līdzekļu pielietošanu ir veiksmīgi pielietotas jūras kompleksa uzņēmumos (jūras tirdzniecības ostās Odesā, Južnijā, Iļjičevskā u.c.), naftas un gāzes kompleksa uzņēmumos (Ukrtransneft, Družba, Prikarpattransnefteproduct, Poltavagazdobycha, Shebelinkagazprom u.c.) un ķīmijas, ķīmijas, naftas un gāzes uzņēmumos.Papildus iepriekš minētajiem pasākumi tika veikti ķīmiskās un pārtikas rūpniecības uzņēmumos (Odesas ostas rūpnīcā, LUKOR (Kaluša), Kargill (Doņecka), Odesas AS, Kremenčugas siltumapgādes un elektroapgādes uzņēmumā u. c.).

Nozīmīgu vietu naftas piesārņojuma novēršanas pasākumu kompleksā ieņem visu objektu, kas ir vides piesārņojuma avoti katrā uzņēmumā, inventarizācija un individuālu naftas produktu savākšanas un iznīcināšanas instrukciju izstrāde katram no tiem. Šādu darbu veica NPP Ekonad attiecībā uz Yuzhny ostas objektiem.

Ar naftas noliktavu un degvielas uzpildes staciju tīkla paplašināšanos reģionā ir saistīts noteikts vides problēmu loks. Benzīna noplūdes transportlīdzekļu degvielas uzpildes laikā izraisa atmosfēras piesārņojumu un naftas produktu uzkrāšanos augsnē ap degvielas uzpildes stacijām. Turklāt, pieaugot benzīna un dīzeļdegvielas autopārvadājumu apjomam ar autocisternām, palielinās noplūžu risks pārvadāšanas laikā. Šādiem gadījumiem būtu jāizstrādā atbilstošas PLASS. Teritorijas un degvielas uzpildes staciju sanācijas problēmas jau ir metodoloģiski atrisinātas, bet NPP Ekonad izstrādātās tehnoloģijas pagaidām tiek pielietotas tikai Sanktpēterburgas degvielas uzpildes stacijās.

Slēgtu ūdensapgādes sistēmu ar savām attīrīšanas iekārtām izveide naftas pārstrādes rūpnīcās un sauszemes objektos (Sintez Oil, Lukoil Oil Refinery CJSC, Yuzhny Port) būtiski veicina dabas vides piesārņojuma samazināšanu ar naftas produktiem.

Galvenie vides piesārņojuma samazināšanas virzieni Odesas reģionā joprojām ir šādi:

Nodrošināt efektīvu uzraudzību objektiem, kas ir potenciāli dabas vides piesārņojuma avoti; izveidot visos objektos nepieciešamās materiāltehniskās rezerves naftas produktu avārijas noplūžu likvidēšanai, tostarp sorbentu, tostarp ar bioloģisku aktivitāti, neatjaunojamu avārijas krājumu;

Odesas līča akvatorijā ieplūstošo lietus un drenāžas ūdeņu attīrīšanas problēmas risināšana; plaša moderno ūdens attīrīšanas un augsnes bioremediācijas no naftas piesārņojuma biotehnoloģiju ieviešana. Visi šie virzieni lielākā vai mazākā mērā ir aktuāli arī citos rūpnieciski attīstītajos Ukrainas reģionos.